Publikācija

Būvuzraugs kā pasūtītāja interešu pārstāvis veikto darbu pieņemšanā.

Praksē starp pasūtītājiem un būvniekiem nereti izceļas strīdi par veikto darbu kvalitāti un atbilstību un attiecīgi par pasūtītāja pienākumu veikt samaksu būvniekam. Šādās strīdus situācijās mēdz izskanēt arguments, ka izpildītos darbus jau ir apstiprinājis būvuzraugs, tādējādi apliecinot veikto darbu atbilstību līguma, normatīvo aktu un projekta dokumentu prasībām. Ievērojot pēdējo gadu laikā veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, kas palielinājušas būvuzraugu lomu segto darbu pieņemšanā, pasūtītājiem vēl jo vairāk var nākties sastapties ar situācijām, kad no tiem tiek pieprasīta samaksa par darbiem, kurus tie vēl nav apstiprinājuši vai pat atsakās apstiprināt, bet kurus jau ir apstiprinājis būvuzraugs.

Šādās situācijās var rasties jautājums – vai būvuzrauga rīcība segto darbu pieņemšanā rada pasūtītājam pienākumu veikt samaksu būvniekam par apstiprinātajiem darbiem? Kā vispār ir vērtējama būvuzrauga darbība būvniecības procesā – vai būvuzraugs ir uzskatāms par pasūtītāja pārstāvi (pilnvarnieku), kura rīcība saista pasūtītāju? Par visu pēc kārtas.

1. Segto darbu apstiprināšanas nozīme

Ēku būvnoteikumu 126.punkts noteic, ka darbus, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņem uzreiz pēc to izpildes, sastādot segto darbu pieņemšanas aktu. Ēku būvnoteikumu 128.punktā ir noteikts, ka nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvdarbu veicēja pārstāvji un būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) nav būvniecības informācijas sistēmā izveidojuši un apstiprinājuši vai parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

No minētā izriet, ka segto darbu pieņemšanas mērķis ir pakļaut pārbaudei jau izpildītos darbus, lai būvniekam vispār būtu iespējams uzsākt nākamo darbu posmu. Normatīvie akti, kas nosaka segto darbu pieņemšanas kārtību, neregulē pasūtītāja un būvnieka savstarpējos norēķinus – katrā ziņā likumā nav noteikts, ka tāda būtu segto darbu pieņemšanas jēga un mērķis. Līdz ar to secināms, ka normatīvais regulējums segto darbu apstiprināšanas jomā nav vērsts uz to, lai apstiprinātu būvnieka tiesības saņemt samaksu par darbiem.

2. Būvuzraugs kā normatīvajos aktos noteiktais pasūtītāja interešu pārstāvis

Vispārīgo būvnoteikumu 2.13.apakšpunktā, 117.punktā un 121.punktā ir noteikts, ka būvuzraugs īsteno profesionālu un neatkarīgu būvdarbu veikšanas procesa uzraudzību, pamatojoties uz ar pasūtītāju noslēgto būvuzraudzības līgumu, un tā mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ēku būvnoteikumu 130.punkts definē būvuzraugu kā pasūtītāja pieaicinātu personu, kas veic būvdarbu kvalitātes kontroli.

Tādējādi, no vienas puses, būvuzraugs rūpējas par pasūtītāja interešu ievērošanu būvdarbu veikšanas stadijā, tomēr, no otras puses, būvuzraugs savu darbu veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un īsteno neatkarīgu un profesionālu būvdarbu kvalitātes kontroli sabiedrības drošības interesēs. Ja būvniecības procesā sadursies pasūtītāja intereses (piemēram, interese pēc iespēja ātrākā termiņā pabeigt būvdarbus un pārdot būvi) ar sabiedrības drošības interesēm (piemēram, interesi novērst atklātās atkāpes būvdarbos, lai nodrošinātu būves drošību, kas var paildzināt būvniecības procesu), būvuzraugam būtu jādod priekšroka sabiedrības drošības interesēm.

Līdz ar to nebūtu pareizi par būvuzraugu runāt kā par paša pasūtītāja pārstāvi (vai pilnvarnieku) būvniecības procesā, bet gan kā par neatkarīgu un profesionālu būvniecības speciālistu, kuram ir pienākums izpildīt ar likumu uzņemtos pienākumus, tostarp nodrošināt gan pasūtītāja interešu ievērošanu, gan vienlaikus arī sabiedrības drošības interešu ievērošanu. Tādēļ segto darbu apstiprināšana no būvuzrauga puses vienlaikus ne obligāti nozīmē arī pasūtītāja akceptu un darbu pieņemšanu no pasūtītāja puses, radot pasūtītājam samaksas pienākumu iepretim būvniekam.

3. Būvuzraugs kā līgumā noteiktais pasūtītāja pārstāvis

Saistībā ar darbu pieņemšanu no pasūtītāja puses un pasūtītāja pienākumu norēķināties ar būvnieku, jāuzsver, ka normatīvie akti neierobežo pasūtītāja un būvnieka tiesības būvniecības līgumā brīvi vienoties par samaksas saņemšanas noteikumiem. Būvniecības līgums pēc savas būtības ir uzņēmuma līgums, ar kuru būvnieks uzņemas ar saviem darba rīkiem un ierīcēm izpildīt pasūtījumu (t.i., veikt būvdarbus), bet pasūtītājs uzņemas samaksāt atlīdzību par pasūtījuma (t.i., būvdarbu) izpildi. Uzņēmuma līgumā pasūtītājs var pielīgt sev vai kādam citam tiesību iepriekš pārbaudīt pasūtījumu, kā arī pielīgt citus noteikumus, no kuru izpildes tiek padarīta atkarīga samaksas saņemšana par veiktajiem darbiem. Tādējādi tieši noslēgtā būvniecības līguma noteikumi sniedz atbildi uz to, kādā kārtībā notiek darbu pieņemšana pa posmiem un pēc kādu noteikumu un nosacījumu izpildes būvniekam pienākas samaksa par darbiem.

Praksē būvniecības līgumos nereti tiek noteikts, ka būvnieks ziņo pasūtītājam par izpildītajiem darbiem, gatavojot perioda atskaites formas ar nepieciešamajiem pielikumiem, kuras tad pasūtītājs vienā vai citā veidā pārbauda un lemj par to apstiprināšanu un samaksas veikšanu. Būvniecības līguma puses var vienoties par to, ka šo pārbaudi veic un apstiprinājumu izsniedz pats pasūtītājs vai pasūtītāja pieaicināts pārstāvis, kas var būt gan būvuzraugs, gan eksperts, gan arī kāds cits būvniecības speciālists. Puses var būvniecības līgumā noteikt, ka, piemēram, būvuzraugs izskata un apstiprina būvnieka iesniegto perioda atskaites formu, pēc kā pasūtītājam ir jāveic samaksa. Šādā gadījumā būvuzrauga rīcība, apstiprinot perioda atskaites formas, gan var būt saistoša pasūtītājam un nodibināt pasūtītājam pienākumu veikt samaksu, ievērojot to, ka pats pasūtītājs, noslēdzot būvniecības līgumu, būs piekritis šādam risinājumam, t.i., ka būvuzrauga apstiprinājums ir uzskatāms par darbu pieņemšanu no pasūtītāja puses un ir pamats samaksas veikšanai būvniekam.

Līdz ar to būvuzrauga darbības, kas ir saistītas ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi (piemēram, segto darbu pieņemšanas akta apstiprināšana), pašas par sevi nebūtu vērtējamas kā būvuzrauga rīcība pasūtītāja vārdā, pieņemot izpildītos darbus, kas radītu pasūtītājam pienākumu veikt būvniekam samaksu par attiecīgajiem darbiem. Savukārt, ja pasūtītājs būvniecības vai citā līgumā piešķir būvuzraugam tiesības pasūtītāja vārdā pārbaudīt un pieņemt darbus, šāda būvuzrauga rīcība gan būtu vērtējama kā rīcība pasūtītāja vārdā un varētu radīt pienākumu veikt samaksu būvniekam.

4. Uz ko būtu jāvērš uzmanība pasūtītājam un būvniekam?

Ja pasūtītājs un būvnieks nespēj atrisināt radušos strīdu un strīda izskatīšana tiek nodota tiesai, tad tiesa, izskatot strīdu, vērtēs visus pierādījumus par veiktajiem būvdarbiem savstarpējā kopsakarībā. Tas nozīmē, ka secinājumu par to, vai darbi ir izpildīti atbilstoši būvniecības līguma noteikumiem un vai par tiem būvniekam pienākas samaksa, nebūs pamats balstīt tikai uz kādu vienu pierādījumu (piemēram, segto darbu pieņemšanas aktu vai apstiprinātu perioda atskaites formu), bet gan šajā ziņā tiks vērtēti visi pierādījumi savstarpēji kopsakarā. Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta nesenajā praksē (2020) atkārtoti uzsvērts, ka būvniecības strīdos pierādījumu novērtējumam ir jābūt vispusīgam un visi pierādījumi, kas ir iesniegti tiesā, ir jāvērtē savstarpējā kopsakarībā.

Ievērojot minēto, ir būtiski, ka būvniecības līgumā skaidri tiek noregulēta perioda atskaišu un gala izpildes aktu apstiprināšanas kārtība un nosacījumi, pēc kuru izpildes būvniekam rodas tiesības uz samaksu. Tostarp būtu vēlams būvniecības līgumā nepārprotami norādīt to, kādas ir būvuzrauga tiesības un kāda ir tā veikto darbību nozīme būvnieka un pasūtītāja attiecībās, un attiecīgi jau pirms līguma noslēgšanas apsvērt, kādus riskus būvuzrauga rīcība var radīt katrai no pusēm. Tāpat ir būtiski, ka būvniecības dalībnieki savlaicīgi sagatavo vai nodrošina nepieciešamos pierādījumus, lai strīda gadījumā varētu pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un intereses tiesā.