Pareiza iepirkuma līguma grozījumu sagatavošana vienmēr ir bijis aktuāls jautājums. To apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja (“IUB”) saraksts par biežāk konstatētajām neatbilstībām iepirkumu procedūru norisē, kur citastarp paredzētā iepirkuma līguma grozīšanas kārtība bieži ir bijusi atrunāta nepilnīgi vai neatbilstoši Publisko iepirkumu likumam (“PIL”).[1]
Šā brīža ģeopolitiskā situācija jo īpaši ietekmē izmaksu pieaugumus un resursu pieejamību,[2] tālab praksē vairāku iepirkuma līgumu izpilde ir kļuvusi apgrūtināta. Līdz ar to jautājums, kā pareizi sagatavot iepirkuma līguma grozījumus, ir vairāku pasūtītāju dienaskārtībā.
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz Senāta Civillietu departamenta 2022.gada 20.oktobra spriedumu (“Spriedums”) lietā Nr.SKC-89/2022, kurā Senāts vērtēja publiskā iepirkuma procedūrā noslēgta uzņēmuma līguma izpildītāja tiesības saņemt darbu izpildes termiņa pagarinājumu, ja pasūtītājs ir kavējis vai apturējis darbu veikšanu no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.[3]
Šajā rakstā īsumā tiks aplūkoti trīs jautājumi. Vispirms paskaidrošu, kas ir uzskatāmi par būtiskiem iepirkuma līguma grozījumiem. Otrkārt, aplūkošu gadījumus, kad ir pieļaujams veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā. Visbeidzot, pievērsīšos Spriedumā galvenajām paustajām atziņām saistībā ar grozījumu pieļaujamību iepirkumu līgumā.
Kas ir būtiski iepirkuma līguma grozījumi?
PIL 61.panta otrā daļa noteic, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:
IUB skaidrojumā ir norādījis, ka par būtiskiem grozījumiem varētu uzskatīt:
Protams, IUB norādītie piemēri, kas būtu uzskatāmi par būtiskiem grozījumiem iepirkuma līgumā, nav izsmeļoši.
Ir jāņem vērā, ka kopumā tas ir katrā gadījumā atsevišķi izvērtējams jautājums, kas tieši būtu uzskatāms par būtisku grozījumu iepirkuma līgumā. Tomēr atbildību par grozījumiem uzņemas pasūtītājs. Tieši pasūtītājs ir atbildīgs par līguma vadību. Pasūtītājam ir jābūt spējīgam novērtēt grozījumu reālo ietekmi uz konkurenci, ņemot vērā konkrēto situāciju – tirgus apstākļus, piegādātāju loku, izpildītāja finanšu saistības, u.c.[5] Taču pasūtītājs lēmuma pieņemšanai, protams, var lūgt kompetentajām iestādēm un ekspertiem sniegt viedokli par atsevišķiem jautājumiem. Tas var būtiski uzlabot lēmuma pamatotību.
Kad drīkst veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā?
Kopumā ir trīs gadījumi, kad drīkst veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā.
Spriedumā paustās atziņas
Spriedumā citastarp tika vērtēts līguma punkts, kas paredz izpildītāja tiesības saņemt būvdarbu vai kādas tā daļas pabeigšanas termiņa pagarinājumu. Galvenās sprieduma atziņas šajā sakarā ir šādas:
Secinājumi
Tātad, lai nenonāktu situācijā, kurā ievērojami palielinās riski pieļaut būtiskas kļūdas iepirkuma norisē, pasūtītājiem jau laicīgi vajadzētu paredzēt līguma projektā tiesības būtiski grozīt līgumu. Turklāt šādām norādēm ir jābūt pietiekami precīzām un izsmeļošām. Vispārīga norāde uz iespējamu līguma grozīšanu nebūs pietiekama.
[1] IUB 2020.gada 31.janvāra skaidrojums “Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” (aktualizēts 2022.gada 17.maijā). Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-biezak-konstatetas-neatbilstibas-iepirkuma-proceduru-dokumentacija-un-norise#35.
[2] Dati par būvniecības, būvmateriālu, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu līmeņa pieaugumu. Latvijas oficiālā statistika, Oficiālās statistikas portāls. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/8737-buvniecibas-izmaksu-parmainas; Hāka Ž. Latvijā astotais straujākais darba spēka izmaksu pieaugums. Raksts Dienas Biznesā, 2013.gada 17.jūnijs. Pieejams: https://www.db.lv/zinas/bezdarbs-varetu-pieaugt-509791.
[3] Spriedums rakstā tiek analizēts tikai daļā par būtisku grozījumu pieļaujamību iepirkuma līgumā un kontekstā ar iepirkumu regulējumu.
[4] IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#publisko-iepirkumu-likuma-61panta-otra-dala.
[5] IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#citi-noteikumi-attieciba-uz-liguma-grozijumiem-atjaunots-21122020.
[6] PIL 61.panta trešās daļas 1.punkts.
[7] Senāts ir norādījis, ka nav pietiekami atsaukties tikai uz atrunas tekstu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-869.2019 11.punkts. Arī IUB ir norādījis, ka grozījumi nav uzskatāmi par atrunātiem, ja līgumā ir tikai vispārīga norāde. IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#publisko-iepirkumu-likuma-61panta-tresa-dala-atjaunots-21122020.
[8] PIL 61.panta trešās daļas 2.punkts.
[9] Senāta Civillietu departamenta 2022.gada 20.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-89/2022 6.punkts.
Decembris 21, 2022
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl