News

Šodien stājas spēkā apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā. Grozījumi skar gan autoru, gan darbu izmantotāju tiesības, tostarp, satur būtiskas izmaiņas attiecībā uz līgumu slēgšanu ar autoriem par darbu izmantošanu.

Diemžēl jau ilgi diskutētie apsvērumi par nepieciešamību ierobežot pārlieku plašās autora personiskās tiesības (tiesības uz darba neaizskaramību, uz darba atsaukšanu) likuma grozījumos praktiski nav ņemti vērā. Izņēmums ir IT nozare, kur datorprogrammas autoram ir liegtas tiesības aizliegt datorprogrammas grozīšanu, kā arī liegtas tiesības uz darba atsaukšanu. Tādējādi pārējiem autoriem personisko tiesību apjoms nemainās, un, piemēram, arhitekts vai kāds no audiovizuāla darba autoriem, arī turpmāk patur tiesības darbu atsaukt.

Grozījumi piešķir mākslas izstāžu un izsoļu rīkotājiem visai pašsaprotamas tiesības – proti, tiesības izmantot mākslas darbus vai to fragmentus attiecīgā pasākuma reklāmai, ciktāl tas nepieciešams pasākuma popularizēšanai.

Regulējums par darbinieku radītiem darbiem padarīts labvēlīgāks darba devējiem, nosakot, ka darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst darba izmantošanas tiesības mērķim, kādam tas radīts, kā arī šim mērķim atbilstošā apjomā. Līdz šim likums tikai noteica visu mantisko tiesību piederību darbiniekam, ja vien darba līgumā nebija paredzēta tiesību pāreja darba devējam. Lai arī likums tagad piešķir darba devējam darba izmantošanas tiesības, tomēr tiesību apjomu var būt grūti noteikt, līdz ar to joprojām ieteicams ietvert darba līgumos noteikumus par mantisko tiesību pāreju.

Praksē nereti komersanti slēdz līgumus ar pasūtītu darbu autoriem par visu autora mantisko tiesību nodošanu pasūtītājam. Turpmāk jābūt uzmanīgiem ar formulējumiem šādos līgumos un īpaši jānorāda teritorija, uz kuru mantiskās tiesības tiek atsavinātas.  Ja teritorija netiks norādīta, tiks prezumēts, ka tiesības nodotas tikai attiecībā uz valsti, kurā noslēgts līgums.

Autoriem, izņemot datorprogrammu autoriem, turpmāk tiek paredzētas īpašas priekšrocības attiecībā uz autora atlīdzības noteikšanu. Turklāt, paredzēts, ka līgumā ietvertas atrunas par autora atteikšanos no šīm tiesībām nav spēkā.

Proti, likums piešķir autoriem tiesības uz vispārīgi definētu “taisnīgu atlīdzību”, un autors šīs tiesības var realizēt arī attiecībā uz jau noslēgtiem līgumiem, prasot līguma grozījumus un papildus atlīdzības samaksu, tostarp vēršoties tiesā. Šādas tiesības gan nav darbiniekiem, kuri darbu radījuši darba attiecību ietvaros. Īpaši uzsvērts, ka autori uz piemaksām var pretendēt jauna darba izmantošanas veida gadījumos, vai ja izmantošanas veida nozīmība pieaugusi līguma darbības laikā. Tātad komersantiem, kuri ar līgumu pārņēmuši autora mantiskās tiesības vai saņēmuši darba izmantošanas tiesības, jārēķinās, ka līgumā noteiktā atlīdzība vēlāk var tikt mainīta, ja autors to neuzskatīs par taisnīgu un izvirzīs prasību par palielinājumu.

Darbu izmantotājiem, kuriem ir noslēgts līgums ar autoru (kā arī turpmākajiem licenciātiem), uzlikts visai apgrūtinošs pienākums reizi gadā “atskaitīties” autoram par darba izmantošanu – veidu, ieņēmumiem, autoram pienākošos atlīdzību. Turklāt, līgumā ietverta autora atteikšanās no šādas informācijas saņemšanas nebūs spēkā. Arī darba devējiem ir tāds pats pienākums sniegt informāciju – tiesa gan, tikai tad, ja darbinieks to pieprasa. Izņēmums ir tikai datorprogrammas, kuru autoriem nav paredzētas tiesības uz informāciju. Grūti iedomāties, kā šis informācijas sniegšanas pienākums varētu tikt pildīts atsevišķās nozarēs, piemēram, attiecībā uz darbiem reklāmas jomā, arhitektūras darbiem, dizaina darbiem.

Papildus, darbu izmantotājiem būtībā arī uzlikts pienākums uzsākt darba izmantošanu 2 gadu laikā no līguma noslēgšanas vai darba nodošanas brīža. Pretējā gadījumā autors no līguma var vienpusēji atkāpties; tiesa gan, izmantotājam tad tiek piešķirts papildus 12 mēnešu periods darba izmantošanas uzsākšanai.

Grozījumi paredz arī jaunu regulējumu attiecībā uz preses izdevēju tiesībām, tiešsaistes satura kopīgošanas platformām, darbu izmantošanu digitālā vidē izglītības mērķiem, darbu izmantošanu datizracei, kultūras mantojuma institūciju darbībā, raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumiem u.c.