Komerclikumā (221.pants) ir rakstīts un Senāts (sk. lieta: Nr. C33594518, SKC-71/2022) ir norādījis, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Jautājums par valdes locekļu atbildību ir cits temats un par to citu reizi. Zemāk ir pāris epizodes, kas var radīt strīdus situācijas ar valdes locekli, vai otrādi – valdes locekļa strīdus ar dalībniekiem vai akcionāriem. Šajos strauji mainīgajos ekonomiskajos apstākļos šis risks var materializēties valdes maiņas gadījumā. Neskaidrība par valdes atlīdzību ir risks, kas skar ne tikai attiecības ar trešajām personām, bet arī attiecības ar nodokļu administrāciju.
Starptautiskais grāmatvedības standarts (IAS 24) tieši paredz šo jautājumu atklāšanu finanšu pārskatos, kas aptver ne tikai atlīdzību, bet arī citus ienākumus un labumus, kas tiek gūti no sabiedrības, ieskaitot arī kompensāciju pēc valdes locekļa amata atstāšanas un opcijas. Revidentiem jāpievērš vairāk uzmanības tieši šiem jautājumiem, lai no finanšu pārskatiem būtu skaidrs, ka šis jautājums ir korekti atrisināts vai nav risināts.
Kopumā ir vairāki jautājumi, kas arī noslēgta līguma gadījumā var ietekmēt vai pat radīt pamatu valdes locekļa prasījumiem pret sabiedrību:
Situācija 1: valdes loceklim ar sabiedrību nav līguma
Klasiska situācija aktīviem uzņēmumiem vai fondiem, veidojot jaunus holdingus ar daudzām meitas sabiedrībām, kuras tiek reģistrētas ļoti bieži. Gandrīz vienmēr netiek slēgti atsevišķi valdes locekļa līgumi ar ieceltajiem valdes locekļiem. Attiecīgi šiem valdes locekļiem no amatā iecelšanas brīža pret šo jauno sabiedrību var rasties prasījuma tiesības par taisnīgu atlīdzību.
Lai šo risku risinātu, M&A darījumos tiek paredzēts, ka valdes loceklis atsakās no jebkādiem prasījumiem pret sabiedrību, ja valdes loceklis pamet amatu (vai tiek no šī amata atcelts). Ja valdes loceklis turpina darbu pēc kapitāla daļu pārdošanas, tad riska samazināšanai iesakām atcelt valdes locekli no amata (lai šis valdes locekļa atlīdzības risks paliek pie pārdevēja) un iecelt to pašu vai citu valdes locekli uz pircēja definētiem noteikumiem par valdes locekļa atlīdzību.
Situācija 2: valdes loceklis sev izmaksā atlīdzību
Kā var redzēt no pieminētā Senāta sprieduma, regulāra atlīdzības izmaksa arī ir viens no kritērijiem, lai vērtētu valdes locekļa atlīdzības atbilstību likuma noteikumiem. Kā izrādās, dalībnieka lēmuma neesamība nav bijis šķērslis šo atlīdzību atzīt par likumīgi izmaksātu, ja dalībnieka gribas izteikumu var konstatēt arī citādi. Vienlaicīgi jānorāda, ka regulāra atlīdzības izmaksas nav garantija, ka valdes loceklis neprasīs papildus atlīdzību, kas būtu taisnīga un attaisnotu risku un pienākumu apmēru. Īsumā, regulāras izmaksas bez līguma nav garantija, ka nebūs prasījumu no valdes locekļa.
Situācija 3: sabiedrība neizmaksā atlīdzību valdes loceklim
Šis ir vissliktākais scenārijs, jo valdes loceklis visticamāk varētu prasīt atlīdzības izmaksu jebkurā laikā un konkrēti neparedzamā apmērā. Komerclikuma (221.pants) atlīdzības kritēriju iespējamā interpretācija ir plaša, un tie ir katrā gadījumā konkretizējami, kas var radīt nevajadzīgu risku mazākumdalībniekiem. Ja vairākuma dalībniekam ir labas attiecības ar valdes locekli, tas nenozīmē, ka mazākumdalībniekiem par to nav jādomā kā potenciālu risku.
Mazākumdalībniekiem nevajag būt pieticīgiem, prasot valdes atlīdzības ierobežojumus statūtos vai arī dalībnieku līgumos. Tipiski piemēri ir šādi:
Lai arī Senāts (sk. C30474417, SKC-48/2022) kādā citā lietā ir lēmis, ka amata ieņemšana pati par sevi nerada tiesības uz atlīdzību: […] Senāts atzīst par pamatotu kasācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka apelācijas instances tiesa nav konstatējusi prasītāja faktiski un pienācīgi veiktu darbu, savukārt bez tā tiesa nevarēja izdarīt secinājumu par prasītāja tiesībām uz atlīdzību. Tomēr šāda Senāta pieeja ir vērtējama kritiski, jo nav Komerclikumā tiesību normas, kas dotu pamatu izdarīt secinājumus, ka valdes loceklim pienākumi jāpilda bez atlīdzības, ja vien valdes loceklis no šīm tiesībām nav atteicies ar skaidri gribas izteikumu.
Situācija 4: valdes loceklim ir tikai līgums ar vienu no sabiedrībām
Bieži ir situācijas, kad valdes loceklim ar sabiedrību ir līgums un tas ir pienācīgi noslēgts pēc formas un satura, bet konkrētā persona pēc kāda laika jau ieņem daudzus citus amatus jaunās sabiedrībās, kuras ir saistītas ar šo sabiedrību. Situācija nemainās, valdes loceklim attiecībā uz katru no šīm sabiedrībām ir patstāvīgas prasījuma tiesības. Tamdēļ līguma slēgšanā (vai kontekstā ar līguma grozīšanas nepieciešamību) ar valdes locekli ir jādomā arī par šīm citām jaunajām sabiedrībām un līgumu sakārtošanu.
Kopsavilkums
Risinājums visām situācijām ir vienkāršs – veikt visu valdes locekļu ieņemamo amatu un veicamo pienākumu revīziju un noslēgt vai grozīt un atjaunot līgumus ar valdes locekļiem, saņemot dalībnieku sapulces vai padomes piekrišanu. Vienlaicīgi paceļas jautājums par periodu (it īpaši, ja tie ir vairāki gadi) pirms šī līguma noslēgšanas, kur vienmēr labākais risinājums ir sarunas un vienošanās starp pusēm. Ja dialogs nevirzās uz priekšu, neviens nevar apstādināt valdes locekli no amata atstāšanas, informējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (un, ja iespējams, arī sabiedrību un tās dalībniekus), vai arī otrādi – sabiedrība var jebkurā laikā atbrīvot valdes locekli no amata un iecelt citu, un izdarīt to uz pienācīgi sagatavota valdes locekļa līguma pamata.
Maijs 16, 2023 Gints Vilgerts, Vadošais partneris
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl