Publikācija

Gandrīz ikviena persona, kas iesaistās civiltiesiskajā apgrozībā, sastopas ar parādniekiem, kuri apzināti izvairās no savu saistību izpildes vai mēģina to darīt nelikumīgā vai neētiskā veidā.

Jāuzsver, ka šāda parādnieku uzvedība ir nepieņemama un pretlikumīga. Strīdu risināšanai pastāv dažādi juridiskie instrumenti un iestādes, kas aizsargā kreditorus un cenšas panākt parāda atmaksu. Tas var ietvert tiesvedību, maksātnespējas pieteikumu, saistību pastiprināšanu un citus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu saistību izpildi.

Dažkārt tiesas nolēmuma piespiedu izpilde nav iespējama, jo parādniekam šķietami nav mantas, uz ko varētu vērst piedziņu. Tādēļ kreditori veic parādnieka izpēti, lai noskaidrotu, vai parādniekam varētu būt slēpti ienākumu avoti. Kreditora izpētes ietvaros tiek vērtēta parādnieka iesaiste vai dalība saistīto personu komercsabiedrībās.

Komerclikuma 139.¹ –139.³ pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 12. jūlijam) definēja personas, kuras uzskatāmas par saistītajām personām, kā arī nosaka kārtību, kādā slēdzami darījumi ar iepriekšminētajām personām. Savukārt ar Komerclikuma 184.¹ pantu (redakcijā spēkā no 2017.gada 13.jūlija) minētais regulējums tika pilnveidots, lai nodrošinātu augstāku mazākumakcionāru aizsardzību.

Saistītā persona ir sabiedrības dalībnieks, kuram ir tieša izšķirošā ietekme, kā arī valdes un padomes loceklis. Tāpat par “saistīto personu” uzskatāmi minēto personu radinieki, laulātie un svaiņi, kā arī tādas juridiskās personas, kurās kapitālsabiedrības dalībniekam, valdes vai padomes loceklim vai šo personu radiniekiem, laulātajiem vai svaiņiem ir izšķirošā ietekme.

Saskaņā ar jaunāko judikatūru mantas neesamība ne vienmēr liecina par piedziņas neiespējamību. Par parādnieka slēptiem ienākumiem var liecināt arī izpildinstitūcijas locekļa amata ieņemšana saistīto personu komercsabiedrībās bez atlīdzības (skat. Latvijas Republikas Senāta 2020. gada 29. oktobra spriedumu lietā Nr. C33432217, SKC-288/2020).

Konkrētajā lietā parādniekam nebija nekādi iztikas līdzekļi vai īpašumi, uz kuriem būtu vēršama piedziņa kreditora prasību apmierināšanai. Tajā pašā laikā bija konstatējama parādnieka ilgstoša darbošanās tuviem radiniekiem piederošu uzņēmumu valdēs bez atlīdzības. Senāts šādu parādnieka rīcību atzina par netipisku situāciju, kas prasa padziļinātāku skaidrojumu.

Minētajā lietā Senāts atzina, ka valdes locekļa amata pildīšana ir ekonomiska vērtība, un valdes loceklim ir tiesības prasīt atlīdzību saskaņā ar Komerclikuma 221.pantu. Savukārt atteikšanās no atlīdzības saņemšanas ir uzskatāma par dāvanu atbilstoši Civillikuma 1912.pantam, uz ko var vērst piedziņu saskaņā ar Civillikuma 1927.pantu. Turklāt ir pamats piemērot līdzdalībnieku (saistīto komercsabiedrību) ļaunprātīgas rīcības prezumpciju, kamēr netiek pierādīts pretējais.

Skatot lietu atkārtoti kasācijas instancē, Senāts nosprieda atcelt apelācijas instances spriedumu, ar kuru apmierināta kreditora prasība pret saistītajām komercsabiedrībām, kurās parādnieks ieņēma valdes locekļa amatu (skat. Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. C33432217, SKC-38/2023).

Apelācijas instances sprieduma atcelšanas pamatā bija fakts, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti ierobežoja atbildētāju tiesības atspēkot līdzdalībnieku ļaunprātīgas rīcības prezumpciju, liedzot atbildētājiem, iesniegt pierādījumus.

Kā arī Senāts norādīja, ka par saistīto personu nepamatoti atzīts viens no atbildētājiem, līdz ar to uz šo atbildētāju līdzdalībnieku ļaunprātīgas rīcības prezumpcija nav attiecināma, un prasītājam ir pienākums pierādīt minētā atbildētāja ļaunprātīgu rīcību.

Galvenie secinājumi:

1. Valdes locekļa darbu bez atlīdzības vairāku saistīto personu komercsabiedrībās var uzskatīt par dāvanu, uz ko kreditors var vērst piedziņu, un saistītās komercsabiedrības var būt atbildīgas par valdes locekļa parādsaistībām.
2. Saistīto komercsabiedrību līdzdalības ļaunprātība ir prezumējama, kas nozīmē, ka kreditoram nav pienākums pierādīt, ka komercsabiedrība apzināti slēpa parādnieka ienākumus, ļaujot valdes loceklim ieņemt amatu bez atlīdzības.
3. Kreditoram ir jāpierāda komercsabiedrības ļaunprātība, ja komercsabiedrība nav atzīstama par saistīto personu saskaņā ar Komerclikuma 184.¹
4. Saistītajām komercsabiedrībām ir pienākums pierādīt, kādēļ parādniekam nav maksāta atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu. Arī atlīdzības samaksu simboliskā apmērā varētu atzīt par dāvanu, ja tā neatbilst Komerclikuma 221.panta astotajai daļai.
5. Lai novērstu tiesvedības risku, komercsabiedrībām rūpīgi jāizvērtē valdes locekļu atlīdzības atbilstība Komerclikuma 221.panta astotajai daļai, ja komercsabiedrības valdē iecelta persona, kura uzskatāma par saistīto personu.