Publikācija

Latvijā nav novērojama izteikta tiesāšanās prakse konfliktējošu preču zīmju gadījumos. Uzņēmumi tradicionāli tādu vai citu iemeslu dēļ cenšas pēc iespējas izvairīties no iesaistes jebkādos tiesvedības procesos. Un tas ir saprotami, jo tiesvedības ir laika un resursu ietilpīgas un neprognozējamas.

Tomēr reģistrētu preču zīmju īpašniekiem ir svarīgi zināt, ka likums ierobežo iespējas vērsties pret konkurentu konfliktējošām preču zīmēm, ja tas netiek darīts savlaicīgi.

Preču zīmju likums paredz tā saucamo “samierināšanās periodu”, pēc kura notecēšanas preču zīmes īpašnieks vairs nebūs tiesīgs vērsties pret īpašniekam traucējošas konkurenta preču zīmes reģistrāciju, jo tiks uzskatīts, ka preču zīmes īpašnieks ir “samierinājies” ar šādas preču zīmes esamību.

Proti, preču zīmes īpašniekam likums piešķir piecu gadu periodu, kurā īpašnieks var izlemt, vai vērsties pret sajaucami līdzīgas preču zīmes reģistrāciju, vai nē. Notekot šim piecu gadu termiņam, preču zīmes īpašniekam būs jāsamierinās ar šāda konkurējoša zīmola pastāvēšanu.

Papildus, jāņem vērā arī likumā noteiktais noilguma termiņš preču zīmju pārkāpuma prasību celšanai, t.i., prasības celšanai pret konkurentu par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, lūdzot tiesai šādu izmantošanu aizliegt. Šī termiņa ilgums ir trīs gadi, kopš preču zīmes īpašnieks ir uzzinājis par pārkāpumu.

Atbilstoši Preču zīmju likuma noteikumiem, ja agrākas preču zīmes īpašnieks piecu secīgu gadu laikā nav apstrīdējis vēlākas Latvijā reģistrētas preču zīmes lietošanu, kaut arī zinājis vai tam vajadzēja zināt par šo lietošanu, viņš vairs nav tiesīgs, pamatojoties uz savām agrākajām tiesībām, pieprasīt vēlākās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, izņemot gadījumu, kad vēlākā preču zīme tikusi pieteikta reģistrācijai ar negodprātīgu nolūku.

Savukārt attiecībā uz pārkāpuma prasībām likums noteic, ka šādu prasību pret pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad preču zīmes īpašnieks uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

Tātad, pirmkārt, par iespējamo samierināšanās perioda notecēšanu nav jāuztraucas situācijās, kad konkurenta preču zīme ir reģistrēta negodprātīgi. Proti, kad konkurents reģistrējis uz sava vārda tādu preču zīmi, uz kuru tam pēc būtības nav tiesību. Tipiski, negodprātīgs nolūks tiek konstatēts situācijās, kad, piemēram, uzņēmuma izveidotu preču zīmi uz sava vārda reģistrē uzņēmuma darbinieks vai tā saistītais uzņēmums, vai arī uzņēmuma līgumpartneris. Negodprātīgu reģistrāciju likums neaizsargā, un attiecīgi pret šādu reģistrāciju var iebilst jebkurā laikā.

Otrkārt, pēc iespējas jāfiksē laiks, kad konkurējošais zīmols parādās tirgū. Te svarīgi uzsvērt, ka likumā ir atsauce ne tikai uz faktiskās “uzzināšanas” laiku, bet arī uz brīdi, kad personai “vajadzēja uzzināt” par konkurējošo preču zīmi. Šāda situācija var rasties, kad, nepastāvot preču zīmju īpašnieka tiešam kontaktam ar konfliktējošo preču zīmi, šādas zīmes esamība tomēr īpašniekam nevarēja palikt nezināma (piemēram, produkcija ar abām preču zīmēm tiek tirgota tajos pašos veikalos, tiek eksponēta tajās pašās nozares izstādēs, utml.).

Treškārt, sastopoties tirgū ar konfliktējošu zīmolu, jāpārbauda, vai tas nav jau reģistrēts kā preču zīme. Pārbaudi var viegli veikt publiski pieejamās bezmaksas datu bāzēs, kuru piekļuves saites atrodamas Patentu valdes mājas lapā https://www.lrpv.gov.lv/lv/precu-zimes/datubazes.

Un pēc informācijas noskaidrošanas jālemj par turpmāko rīcību, proti, vai pret šādu konfliktējošu preču zīmi vērsties, vai arī nogaidīt. Protams, jauna zīmola ienākšana tirgū nenozīmē, ka tas būs noteikti sekmīgs un pastāvēs arī vēl pēc pāris gadiem. Tāpat, ne vienmēr līdzīgs zīmols noteikti uzreiz kaitē preču zīmes īpašniekam. Tāpēc iespējams nogaidīt un skatīties, kas ar jauno zīmolu notiek tālāk, respektīvi, atlikt lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku – protams, ievērojot iepriekš minētos termiņus.

Tomēr, svarīgi uzsvērt, ka atsevišķos gadījumos tūlītēja rīcība var būt krietni efektīvāka. Proti, ja tiek konstatēts, ka konfliktējošā preču zīme ir nesen pieteikta reģistrācijai, ir iespējams izmantot salīdzinoši vienkāršo iebilduma procedūru reģistrācijas iestādē (Patentu valdē, vai ES zīmes gadījumā – ES Intelektuālā īpašuma birojā), lai vispār nepieļautu šādas zīmes reģistrācijas pabeigšanu.

Dažkārt ir iespējams ari draudzīgs risinājums, abiem līdzīgu zīmolu īpašniekiem vienojoties par līdzāspastāvēšanu, piemēram, nodefinējot preču kategorijas vai tirgus segmentus katras preču zīmes izmantošanai.

Kā redzams, risinājumi var būt dažādi, bet svarīgi nepieļaut tiesību zaudēšanu, atliekot lēmuma pieņemšanu uz pārāk ilgu laiku.