Publikācija

Eiropas Savienības tiesa 2019. gada 16. janvāra spriedumā atzina, ka tāda procesuāla kļūda, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, ir pietiekams pamats pats par sevi, lai atceltu Komisijas lēmumu, ja vien pastāv kaut neliela iespēja, ka bez šīs kļūdas attiecīgais lietas dalībnieks būtu spējis labāk sevi aizstāvēt. Arī Latvijas tiesām turpmāk ir pamats atcelt Konkurences padomes lēmumu, ja pieļauts procesuāls pārkāpums, kas ierobežo tiesības uz aizstāvību. Un nav nepieciešams, lai šis pārkāpums būtu varējis ietekmēt lēmuma saturu.

Fakti:

Eiropas Komisija 2013. gada 30. janvārī aizliedza United Parcel Service Inc. (UPS) nopirkt Nīderlandes sabiedrību TNT Express N.V. (TNT). Komisija uzskatīja, ka šis darījums būtiski ierobežos konkurenci mazo paku starptautiskās ātrās piegādes tirgū 15 ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, kur tirgus dalībnieku skaits saruks līdz trīs vai pat diviem, DHL paliekot par vienīgo alternatīvu UPS. Komisija arī paredzēja, ka darījums izraisīs cenu pieaugumu.

Taču ES Vispārējā tiesa atcēla šo Komisijas lēmumu, un 2019. gada 16. janvārī Eiropas Savienības tiesa (EST) noraidīja Komisijas pārsūdzību.

Lietas dalībnieka tiesības izteikt viedokli pirms galīgā lēmuma:

Pirmkārt, EST noteica, ka, ievērojot tiesības uz aizstāvību, Komisijai bija pienākums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dot UPS iespēju izteikt viedokli par izmaiņām, kuras Komisija veica lēmuma pamatojumā izmantotajā ekonometriskajā modelī (rīks, lai prognozētu apvienošanās darījuma ietekmi uz cenām tirgū). Proti, Komisija aprakstīja ekonometrisko modeli savā paziņojumā par iebildumiem (statement of objections), bet pēc UPS rakstveida pozīcijas saņemšanas veica šajā modelī izmaiņas, un par šīm izmaiņām UPS uzzināja tikai no galīgā lēmuma.

Komisijas arguments bija, ka piemērojamie tiesību akti tikai vienu reizi liek tai prasīt UPS viedokli, t.i., par paziņojumu par iebildumiem. Jebkādi tālāki UPS pretargumenti esot strīds par lēmumu pēc būtības, kas izšķirams tiesā, nevis tiesību uz aizstāvību īstenošana. Taču ES tiesas noraidīja šādu Komisijas pieeju, pamatojoties cita starpā uz lietas dalībnieku tiesībām piekļūt lietas materiāliem.

Tiesa arī noraidīja Komisijas argumentu, ka apvienošanās darījumu izvērtēšanā to saista laika ierobežojums un ka lēmums ir jāpieņem ātri. Tiesa paskaidroja, ka Komisijai ir jāatrod līdzsvars starp vajadzību izlemt ātri un tiesību uz aizstāvību nodrošināšanu.

Lēmumu var atcelt, ja ierobežotas tiesības uz aizstāvību:

Otrkārt, EST atzina, ka tāda procesuāla kļūda, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, ir pietiekams pamats pats par sevi, lai atceltu Komisijas lēmumu, ja attiecīgais lietas dalībnieks spēj pamatot, ka, ja kļūda nebūtu bijusi, pastāv kaut neliela iespēja, ka tas būtu spējis labāk sevi aizstāvēt. Tiesa nepiekrita Komisijai, ka lēmumu var iznīcināt tikai tādas procesuālas kļūdas, kas būtu varējušas ietekmēt galīgā lēmuma saturu. Šī ir fundamentāla konkurences tiesību judikatūras atziņa.

Tiesa arī izskaidroja, ka metodoloģijai, kas ir ekonometrisko modeļu pamatā, ir jābūt tik objektīvai, cik vien iespējams, lai lietas iznākums nebūtu apšaubāms. Tādējādi attaisnojama uzticība, ko sabiedrība un komersanti devuši ES apvienošanās darījumu kontroles tiesiskumam.

Komisijas lēmuma atcelšanas sekas:

Komisijas 2013. gada lēmums aizliegt UPS un TNT apvienošanās darījumu stājās spēkā nekavējoties, neskatoties uz UPS pārsūdzību. Tāpēc EUR 5 miljardu vērtais darījums nenotika. Kontroli pār TNT nopirka FedEx par EUR 4 miljardiem (informācija no: https://www.ft.com/content/b6ed8f20-1b06-11e8-aaca-4574d7dabfb6). Savukārt UPS 2018.gada decembrī – pēc ES Vispārējās tiesas sprieduma – cēla zaudējumu piedziņas prasību pret Komisiju par EUR 1.7 miljardiem. Lieta vēl nav izskatīta, taču EST 16. janvāra spriedums pastiprina UPS izredzes piedzīt zaudējumus.

Latvijas konkurences tiesībās nodrošināms tāds pats tiesību uz aizstāvību līmenis:

Arī Konkurences padome izmanto ekonomikas zinātnes atziņas un rīkus, lai pamatotu savus lēmumus, un tas ir apsveicami. Taču arī Latvijas konkurences tiesībās klibo tiesību uz aizstāvību nodrošināšana.

Konkurences padomes procesā tāpat kā Komisijas procesā lietas dalībniekam parasti tikai vienu reizi tiek dota iespēja izteikt viedokli par Konkurences padomes pozīciju – pēc tam, kad saņemts Konkurences padomes lēmuma projekts jeb paziņojums, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai (analogs Komisijas paziņojumam par iebildumiem). Lietas dalībniekam tad ir Konkurences likumā noteiktās 20 dienas, lai uz vietas iestādē iepazītos ar lietas materiāliem un rakstveidā iesniegtu savu aizstāvības pozīciju, kas nereti ietver arī ekonomista atzinumu. Pretstatā gandrīz 2 gadiem, kas ir Konkurences padomes rīcībā, lai lietu izmeklētu, 20 dienas ir gaužām īss laiks. Jāatzīst, ka praksē Konkurences padome mēdz šo termiņu nedaudz pagarināt.

Ja Konkurences padome uzskata kādu no lietas dalībnieka rakstveida iebildumos ietvertajiem argumentiem par pietiekami spēcīgu, tā mēdz būtiski uzlabot vai pat grozīt gala lēmuma pamatojumu. Un par šīm izmaiņām lietas dalībnieka viedokli parasti neprasa. Atrunas tad ir tādas pašas kā Komisijai: laika trūkums, jo pienākušas izmeklēšanas termiņa beigas, un varēs celt iebildumus tiesā. Taču, kā 16.janvāra spriedumā atzina EST, šāda rīcība var ierobežot tiesības uz aizstāvību un būt par pamatu visa konkurences iestādes lēmuma atcelšanai.

Tā kā tiesības uz aizstāvību ir pamattiesības, to tvērumam jābūt vienādam kā ES, tā Latvijas konkurences tiesībās. Tāpēc arī Latvijas tiesām ir pamats atcelt Konkurences padomes lēmumu, ja pieļauts tāds procesuāls pārkāpums, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, un ja attiecīgais lietas dalībnieks spēj pamatot, ka, ja kļūda nebūtu bijusi, pastāv kaut neliela iespēja, ka tas būtu spējis labāk sevi aizstāvēt.