iTiesības | 2020, Janvāris
Senāts, 2019.gada 20.jūnijā pieņemot apjomīgu spriedumu lietā SKA-869/2019, skaidroja tiesām iepirkuma līguma grozījumu vērtēšanas kritērijus. Iepirkumu jomas praktiķi no šī sprieduma var mācīties, kā jāraksta un jāaizstāv publiska iepirkuma līgumu grozīšanas noteikumi.
Strīda priekšmets bija 5,7 milj. eiro vērts līgums par Rīgas apvedceļa pie Rīgas hidroelektrostacijas drenāžas sistēmas rekonstrukciju. Rīgas hidroelektrostacijas tuvuma dēļ pasūtītājs VAS “Latvijas Valsts ceļi” atklāta konkursa nolikumā jau bija paredzējis konkrētu rievsienu iedziļināšanas tehnoloģiju. Pēc iepirkuma līguma izpildes sākšanas, veicot ģeotehniskās izpētes darbus, būvprojekta autors norādīja nepieciešamību mainīt rievsienu iedziļināšanas tehnoloģiju.
No sprieduma nav zināms, kā pasūtītāja speciālisti vērtēja juridiskās iespējas mainīt šo tehnoloģiju līguma ietvaros. Pasūtītājs izlēma rīkot sarunu procedūru par papildu darbiem, eventuāli nomainot vienu rievsienu iedziļināšanas tehnoloģiju ar citu un 1,66 milj. eiro izmaksas aizstājot ar 1,64 milj. eiro par konkrēto darbu posmu.
Kad lieta nonāca līdz Senātam, tam bija jāizšķir, vai rievsienas iedziļināšanas tehnoloģijas maiņa ir iepirkuma līgumā iepriekš paredzēti grozījumi, vai arī pieļaujami papildu darbi Publisko iepirkumu likuma (PIL) 63.panta 2.daļas 2.punkta izpratnē. Lai gan Senāts lietu izsprieda pēc iepriekš spēkā esošā PIL 2015.gada 1.augusta redakcijas, atziņas un piemērotās normas nav būtiski mainījušās. Tādēļ tālāk rakstā atsaukšos uz tām, bet nobeigumā izcelšu dažus pašlaik spēkā esošā likuma aspektus, kas praktiķiem jāņem vērā jaunākajos līgumos.
Saskaņā ar PIL 61.panta pirmās daļas atklāta konkursa nolikumā ietver iepirkuma līguma projektu. Tātad iepirkuma līguma projekts ir daļa no iepirkuma procedūras dokumentācijas. Saskaņā ar PIL 67.1panta 2.daļas 1.punktu būtiski iepirkuma līguma grozījumi pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad tie ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var būt attiecināmi uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2016.gada 7.septembra spriedumā lietā C-549/14 norādījusi, ka skaidri iepirkuma līguma projekta noteikumi par to grozīšanu ir viens no izņēmuma gadījumiem, kad līguma grozījumi būtu pieļaujami: “Lai arī ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības pienākuma ievērošana pat attiecībā uz īpašiem publiskajiem līgumiem, tas netraucē ņemt vērā to īpatnības. Šīs juridiskās prasības un šīs konkrētās vajadzības saskaņošana notiek, pirmkārt, stingri ievērojot tādus līguma nosacījumus, kādi ir paredzēti tā dokumentos, līdz pat šī līguma īstenošanas beigām, bet arī, otrkārt, pateicoties iespējai šajos dokumentos tieši paredzēt iespēju līgumslēdzējai iestādei pielāgot noteiktus minētā līguma nosacījumus, pat būtiskus, pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas. Minētajos dokumentos tieši paredzot šo iespēju un nosakot tās piemērošanas noteikumus, līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti, kas ieinteresēti piedalīties minētajā līgumā, jau no paša sākuma zina par šo iespēju un līdz ar to ir vienlīdzīgi, izstrādājot savu piedāvājumu (pēc analoģijas skat. 2004.gada 29.aprīļa spriedumu lietā C‑496/99 P).”
2008.gada 19.jūnija spriedumā lietā C-454/06 EST analizēja situāciju, kad Austrijas valdība grozīja iepirkuma līgumu ar preses aģentiem, indeksējot cenas. Iepirkuma līguma projekts tieši un nepārprotami paredzēja cenu indeksāciju, tādēļ EST nesaskatīja piemērojamo tiesību normu pārkāpumu un atzina: jāuzskata, ka atsauce uz jauno cenu indeksu nav sākotnējā līguma būtisku sastāvdaļu grozījums, kas varētu būt jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršana Eiropas Savienības Padomes direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai izpratnē. Arī Latvijas tiesu praksē līguma izcenojuma izmaiņas atbilst PIL 67.1panta 2.daļas 1.punkta prasībām un nav uzskatāmas par grozāmām jaunas iepirkuma procedūras gaitā.
Kopš sprieduma lietā C-549/14 dalībvalstis vairs nav lūgušas EST skaidrojumus par būtiskiem līguma grozījumiem. Arī Senāts konkrētajā lietā uzskatījis EST judikatūru par skaidru un pat izmantoja Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK preambulas skaidrojumus par līgumu grozīšanu vēsturisko normu iztulkošanā. Turklāt Senāts turpinājumā aplūkotos kritērijus piemērojis arī 2019.gada 10.aprīļa spriedumā lietā SKA-38/2019 par VAS “Latvijas dzelzceļš” piemēroto Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta maksājumu korekciju būtisku iepirkumu līguma grozījumu dēļ. Kas tad mums turpmāk jāņem vērā?
PIL 67.1panta 2.daļas 1.punktā paredzēts, ka būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem.
Savukārt konkrētā strīdus līguma punkts paredzējis šādus noteikumus: “Būvinženieris, saskaņojot ar AS “Latvijas Valsts ceļi” un AS “Latvenergo” projekta vadītājiem, drīkst ierosināt veicamajam darbam izmainīt tehniskās prasības, apjomu vai to papildināt, uzdodot veikt līgumā sākotnēji neparedzētus darbus un noteikt ar izmaiņām saistītus darba pabeigšanas termiņus, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu būves atbilstību būvprojekta mērķim; darba izmaiņas ir šā līguma sastāvdaļa, un izpildītājam jāpilda bezierunu kārtībā.” Papildus šajā līguma noteikumā norādītais pieļaujamais darba izmaiņu apjoms bijis ne vairāk kā 0,5% no līgumcenas, kura ir 5,7 milj. eiro.
Līguma punkta skaidrības un nepārprotamības analizē Senāts koncentrējās uz frāzēm “tehniskās prasības” un “līgumā sākotnēji neparedzēti darbi”. Senāta ieskatā konkrētās frāzes nav uzskatāmas par pirmšķietami skaidrām un nepārprotamām attiecībā uz to, kādi tieši grozījumi būtu veicami. Tātad minētais punkts pats par sevi ir vispārīgs un nevar būt pamats pieļaujamiem, būtiskiem iepirkuma līguma grozījumiem.
Senāts pieļāva, ka šo vispārīgo līguma punktu būtu iespējams konkretizēt, noskaidrojot līdzēju jeb pasūtītāju gribu atklātā konkursā, vērtējot arī visu pārējo iepirkuma dokumentāciju. Proti, vispārīgu grozījumu formulējumu varētu glābt ar vienotu nozares izpratni par rīcību konkrētos gadījumos vai konkursa dokumentācijas skaidrojumiem iepirkuma procedūras gaitā.
Konkrētajā lietā gan Senāts atrada tieši pretējus pierādījumus – atbildēs uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem pasūtītājs bija stingri norādījis, ka vienīgā drošā rievsienu iedziļināšanas tehnoloģija ir bezvibrācijas iespiešanas metode. Šo metodi ar grozījumiem nomainīja uz tādu, kas radītu vibrācijas.
Arī pasūtītāja tiesvedības pozīcija Senātam radīja iespaidu, ka pasūtītājam konkrētais punkts nešķiet skaidrs un nepārprotams. Pasūtītājs līdz pat pirmās instances spriedumam argumentēja, ka nepieciešami papildu darbi. Papildu darbi ir loģiskā pretrunā ar skaidriem un nepārprotamiem nosacījumiem līguma grozīšanai (proti, darbi nav papildu). Tādēļ Senāts to uztvēra kā līdzēja gribas skaidrojumu par sliktu skaidriem un nepārprotami noteiktiem grozījumu gadījumiem.
Līdz ar to paša pasūtītāja rīcība iepirkuma procedūras gaitā un līdz pat pirmās instances spriedumam liecināja, ka rievsienas iedziļināšanas tehnoloģija bija skaidra tehniskā prasība, kuras maiņa nebūtu papildu darbi.
Pasūtītājiem, kas nevēlas nokļūt šādā situācijā, jācenšas paredzēt visi riski vai vismaz jāanalizē situācija kopā ar otru līdzēju, ja kļūst nepieciešami būtiski iepirkuma līguma grozījumi. Latvijas iepirkumu līgumu praksē tipiski grozīšanas punkti skar piemērojamo nodokļu izmaiņas, cenas indeksāciju un apjoma korekcijas pakalpojumu līgumos. Protams, tam piemērotākas būtu iepirkuma procedūras ar sarunu elementiem, kuru laikā ar pretendentiem apspriež visus riskus. Papildus pasūtītājiem jādomā, kā atbildes uz jautājumiem iepirkuma procedūras gaitā ietekmē līguma iztulkošanu.
Praksē pasūtītāji cenšas visus risku nodot piegādātājiem, īpaši Starptautiskās inženieru konsultantu federācijas Dzeltenās grāmatas ietvaros. Arī Ekonomikas ministrijas vīzija kā vienu no risinājumiem piedāvā iepirkumu līgumu standartizāciju, par kuru jau sen spriežam arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu komitejā. Tomēr, manuprāt, reālākos ieguvumus sniegtu pašlaik jau likumdošanas procesā virzītā ideja par stingri ieteicamām tirgus izpētēm pirms katra iepirkuma veikšanas. Tādējādi pasūtītājiem būtu iespēja sarunās ar uzņēmējiem laikus apzināt lielāko daļu iespējamo risku un tad to sadalījumu paredzēt iepirkumu līgumā.
Ja nu tomēr pasūtītājs nokļūst situācijā, kurā nepieciešami būtiski līguma grozījumi, bet tie nav paredzēti, drošāk rīkot jaunu iepirkumu procedūru. Tas aiztaupa iespējamus strīdus ar pārējiem pretendentiem un ES fondu finansējuma attiecināmības pārbaudes. Tāpēc ieteicams paredzēt sev tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, ja nepieciešami būtiski iepirkuma līguma grozījumi, samaksājot izpildītājam par ieguldīto darbu.
Janvāris 3, 2020
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
