News

Dienas Bizness | 15.09.2020. | Aivara Lošmaņa komentārs

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem.
Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši.
Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce.
Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Nav jācieš visiem
“Nevarētu apgalvot, ka akcionāru interešu aizsardzības sistēmā Latvijā būtu kādi būtiski robi, jo šajā kontekstā vienmēr tiek runāts par dažām – īpašajām – akciju sabiedrībām, kurās akcionāru vidū notiek sava veida kara darbība,” situāciju vērtē komerctiesību eksperts, ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis.
“Akcionāru strīdi – kas ir kas – tik un tā gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē būs tiesu kompetences jautājums, un to nevarēs atrisināt ne ar kādiem normatīvo aktu grozījumiem, īpašiem noteikumiem, papildu prasībām vai to reģistrācijas īpatnībām,” uz problēmas pamatbūtību norāda A. Lošmanis.

Viņš atzīst, ka akcionāru strīdu laikā konkrētā uzņēmuma saimnieciskos lēmumus būtiski ietekmē tie cilvēki, kuri ir pie varas, vai arī tie, kuri savus cilvēkus nozīmējuši svarīgākajos posteņos. “Taču arī šādā situācijā akcionāriem ir tiesības vērsties ar prasību par konkrētu darbu paveikšanu vai, tieši pretēji, nedarīšanu,” uz jautājumu, kā akcionāri var panākt uzņēmuma kursa maiņu, atbild A. Lošmanis. Viņš nenoliedz, ka Latvijā ir salīdzinoši liberāla akcionāru – dalībnieku – sapulču sasaukšanas kārtībā. Pastāv prasība, ka sapulcei jānotiek administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, ja statūtos nav noteikts citādi. “Veikli ļautiņi var rīkot akcionāru pilnsapulces kāpņu telpās, autobusos vai kur citur. Taču pilnsapulces dokumentu noformējumam ir jābūt tādam, kāds tas tiek prasīts normatīvajos aktos,” uz jautājumu par akcionāru sapulču norises vietām atbild A. Lošmanis. Viņš atgādina, ka Uzņēmumu reģistram nav pienākums pārbaudīt lietas faktiskos apstākļus, tādēļ valsts notārs var vadīties tikai pēc iesniegtajiem dokumentiem, nevis kādām aizdomām vai šaubām.

“Akciju piederību var pierādīt ar vērtspapīru kontiem, un tā jau kopš 90. gadu vidus strādā Igaunijā, bet Latvijā šo ideju neakceptēja,” uz jautājumu par akciju īpašumtiesību pierādīšanas instrumentiem atbild A. Lošmanis. “Protams, jautājums būs par to, vai var būt tikai tā akcionāru pilnsapulce, kuru sasauc valde, vai tomēr tādu var sasaukt arī pēc cita akcionāra (kurš ir būtisks akciju turētājs) ierosinājuma,” tā A. Lošmanis. Viņš prognozē, ka tieši akciju sabiedrību kontekstā varētu tapt kādas normatīvo aktu izmaiņas, kas ieviestu skaidrību jautājumos par akciju piederību un akcionāru tiesību izmantošanu.