News

Dienas Bizness / Viedoklis

Brigita Tērauda par Uzņēmum reģistra praksi patiesā labuma guvēja noskaidrošanā.

“Pašlaik uzņēmumi ar ārvalsts kapitālu saskaras ar problēmu, ka Uzņēmumu reģistrā netiek reģistrēta valdes maiņa (vai dalībnieku maiņa), līdz kamēr Uzņēmumu reģistram netiek iesniegts “dokumentārs pamatojums” par paziņoto patieso labuma guvēju. Jāuzsver, ka tie ir “apzinīgie” uzņēmumi, kas IR jau sen paziņojuši Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvējiem.

Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāsavāc dokumenti no ārvalstu jurisdikcijām, kas apliecina konkrētu īpašumtiesību “ķēdi” līdz patiesā labuma guvējam. Ja ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, tai skaitā arī ārpus ES, tas var būt vairāku mēnešu ilgs darbs, lai savāktu un legalizētu izrakstus, tad tos tulkotu un notariāli apliecinātu. Turklāt, ne visās valstīs ir Latvijai analoga reģistra darbība un ir valstis, kur reģistra izdrukā neparādīsies akcionāru sastāvs. Uzņēmumu reģistra notāri vismaz telefoniski nespēja sniegt informāciju, kāds dokuments varētu būt nepieciešams šādā situācijā.

Praktiski tas nozīmē, ka visus šos mēnešus, kamēr uzņēmums vāc dokumentus, publiskajā reģistrā ir nepareiza informācija par uzņēmuma valdi. Jebkurš uzņēmējs labi saprot, kādus riskus tas rada, sākot, no darījumu noslēgšanas, kas uzņēmumam būs saistoši, neskatoties uz attiecīgā valdes locekļa atcelšanu, un beidzot ar nespēju vispār parakstīt dokumentus, iesniegt piedāvājumus, noslēgt līgumus.

Pastāv situācijas, kad patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot – piemēram, kad akciju vai daļu īpašumtiesības ir ļoti sadrumstalotas, un nav neviena “kontrolējošā” akcionāra. Nav skaidrs, kādus dokumentus Uzņēmumu reģistram varētu iesniegt, lai to pamatotu. Vai tiešām Latvijas Uzņēmumu reģistram būtu jāsniedz ārvalstu kompāniju dalībnieku reģistri ar visu akcionāru vārdiem, un attiecīgi šādai informācijai būt jāglabājas Latvijas UR lietā?

Manuprāt, tas būtu tiesībsargājošo iestāžu, un nevis Uzņēmumu reģistra pienākums – pārbaudīt iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu, un godīgiem uzņēmējiem nebūtu jācieš no šādas “dokumentu vākšanas akcijas”.

Katrā ziņā atbildīgajām institūcijām būtu nekavējoties jāreaģē un jāmaina Uzņēmumu reģistra prakse – proti, izmaiņas ir jāreģistrē, ja uzņēmums ir iesniedzis visus Komerclikumā noteiktos dokumentus, jo tā ir Uzņēmumu reģistra funkcija – reģistrēt un nodrošināt, ka publiskajā reģistrā ir aktuāla informācija. Ja ir vēlme pārliecināties par PLG “ķēdi” – to var pieprasīt uzņēmumam atsevišķi, nesasaistot ar izmaiņu reģistrēšanu. Citādi sanāk, ka uzņēmumi ar ārvalsts kapitālu tiek savā ziņā “sodīti” par to, ka tiem ir ārvalsts akcionāri. Turklāt attiecībā uz ES kompānijām – UR pats varētu pieprasīt un iegūt informāciju no citu dalībvalstu reģistriem, neapgrūtinot Latvijas uzņēmumus ar papildus darbu un izmaksām.”

Dienas Bizness raksts par patiesā labuma guvējiem. 

Māris Ķirsons, 2019. gada 05. augusts