News

Ar Senāta Rīcības sēdes lēmumu atteikts atkārtoti ierosināt kasācijas tiesvedību gandrīz astoņus gadus ilgušajā strīdā par preču zīmēm Baltic Taxi, kā rezultātā stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 24.maija spriedums.

Tiesa apmierinājusi Air Baltic Corporation prasību pret SIA Baltic Taxi par preču zīmju reģistrāciju atzīšanu par spēkā neesošām, lietošanas aizliegumu, kā arī mantiskā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Lieta apelācijas kārtībā tika skatīta atkārtoti atbilstoši Senāta 2022. gada 19. decembra spriedumam, kurā tika norādīti vairāki tiesību jautājumi, kas Senāta ieskatā netika pietiekoši analizēti un pamatoti pirmajā apelācijas instances tiesas spriedumā.

Senāts norādīja uz nepieciešamību izvērtēt preču zīmju saimes pastāvēšanu apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas laikā, kā veikt preču zīmju salīdzināšana un konstatēt sajaukšanas iespēju. Apelācijas instance tiesa atzina, ka lietā ir pamats konstatēt preču zīmju saimes pastāvēšanu jau pirms apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, turklāt tādas saimes pastāvēšanu, kas uzskatāma par plaši pazīstamu Latvijā. Tiesa konstatēja, ka apstrīdētās preču zīmes veidotas tādējādi, ka patērētāji tās sasaistīs ar prasītāja preču zīmēm, un apstrīdētās preču zīmju reģistrācijas atzīstamas par spēkā neesošām pamatojoties uz likuma noteikumiem par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību.

Tiesa konstatēja, ka pastāv arī cits pamats apstrīdēto preču zīmju reģistrāciju atzīšanai par spēkā neesošām, proti, pieteicēja negodprātīgs nolūks, reģistrējot uz sava vārda prasītāja izstrādāto zīmolu, kā arī prasītāja korporatīvo krāsu.

Apelācijas instances tiesa spriedumā arī vērtējusi, vai prasībai nebija iestājies noilgums. Būtiski norādīt, ka likumā paredzētais trīs gadu noilgums attiecināms tikai uz prasījumu par preču zīmes pārkāpumu, bet ne uz prasījumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, secināja, ka lietā nav konstatējams, ka prasība būtu celta vairāk kā trīs gadus pēc brīža, kad prasītājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpumu. Tiesa norādījusi, ka preču zīmes īpašnieks var celt prasību pret katru personu, kas nelikumīgi izmanto tā preču zīmes, proti, par katru preču zīmes pārkāpumu.

Visbeidzot, tiesa atbilstoši Senāta norādēm vērtējusi arī atbildētāja vainu preču zīmju pārkāpumā. Jānorāda, ka vainas jautājums tiek visai reti apskatīts spriedumos preču zīmju lietās, parasti tiesai aprobežojoties ar pārkāpuma, t.i., preču zīmes nelikumīgas izmantošanas, konstatēšanu. Šajā lietā tiesa atsaucoties gan uz komercreģistra ierakstiem, gan arī uz spēkā stājušos spriedumu citā civillietā, konstatēja atbildētāja vainu pārkāpumā, norādot, ka lietas apstākļi liecina par atbildētāja apzinātu rīcību, kas kvalificējama kā augstākā mēra vieglprātība un nevērība.