Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos bieži tiek runāts par Kopdzīves likumu un to, ka nereģistrētām laulībām vajadzētu īpašu aizsardzību. Taču mazāk tiek runāts par to, ka jau tagad savstarpējie norēķini starp pāri, kurš dzīvo nereģistrētās laulībās būtu pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
IIN likumā ir norādīts, ka dāvinājums no citas fiziskās personas ir apliekams ar IIN. No šīs normas ir paredzēti izņēmumi. Proti, ar IIN neapliek dāvinājumus:
No tā secinām, ja personas dzīvo nereģistrētā laulība un pārskaita viena otrai naudas līdzekļus ikdienas tēriņiem un to gada summa pārsniedz EUR 1425, tad par pārsniegumu būtu jāaprēķina IIN.
Praksē arī esam saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) fiziskās personas auditu, kur VID skrupulozi izgāja cauri bankas kontu izdrukai un uzrēķināja IIN, soda naudas un kavējuma naudas nodokļu maksātājai, kura dzīvoja nereģistrētā laulībā ar savu dzīvesbiedru, kurš regulāri viņai pārskaitīja naudas līdzekļus ikdienas saimniecības vajadzībām. VID definēja šo kā slēpto ienākumu/dāvinājumu. Šāds precedents paver VID plašas iespējas papildināt valsts budžetu, jo pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk kā 40% 2017.gadā dzimušie Latvijas bērni ir dzimuši nereģistrētās attiecībās. Jāsecina, ka šīs tendences turpina augt un reģistrētā laulība tiek slēgta arvien retāk.
Bez tam ir arī vēl viens risks. Proti, pat, ja divi cilvēki ir izlēmuši laulāties-mūsdienu pasaulē personu kopdzīve pastāv samērā ilgi pirms pašas laulības reģistrācijas.
Tā piemēram, jau tagad Krimināllikumā ir paredzētas normas, ka personas var atteikties liecināt un netiktu par to sodītas, ja fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība, kas iepriekš bija pieļaujams ekskluzīvi tikai starp laulātiem. Tādējādi pēc būtības jau tagad Krimināllikums atzīst nereģistrētās laulības. Tas pats ir attiecināms uz Eiropas Savienības tiesību normām, kur nereģistrētas partnerattiecības ir aizsargātas un oficiāli atzītas. Jāmin, ka arī imigrācijas nosacījumi par Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu ieceļošanu Latvijā paredz partneru ieceļošanu Latvijā, ja tiem ir pierādāmas vismaz 2 gadu ilgušas vai reģistrētas attiecības.
Proti, pat ja valsts nevēlas atzīt nereģistrētas attiecības, ja ir vēlme -tā tomēr atsevišķos gadījumos nosaka izņēmumus. Būtu tikai loģiski, ka arī nodokļu lietās šie izņēmumi pavirzītos pirms Kopdzīves likuma apstiprināšanas.
Turpmākos rakstos apkoposim ieteikumus kā mazināt nodokļu riskus dzīvojot nereģistrētās attiecībās.
Novembris 21, 2018