Publikācija

2024. gads gads Baltijas reģionā iezīmējās kā M&A (uzņēmumu apvienošanās un iegādes) tirgus atkopšanās periods pēc vairākiem gadiem. Atbilstoši Mergermarket datiem kopumā Baltijā tika paziņots 231 M&A darījums ar kopējo vērtību 2,1 miljards EUR, kas ir trešais lielākais apjoms kopš 2008. gada un 1 miljarda EUR pieaugums kopš pagājušā gada.

Saglabājoties ģeopolitiskajiem riskiem un ekonomiskajai nenoteiktībai, novērojama pieaugoša aktivitāte. Latvijas tirgus, lai arī jau tipiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, uzrādīja pozitīvu dinamiku, turpinot konsolidāciju un piesaistot investīcijas no nozaru līderiem. 2024. gadā Latvijā notikuši 77 darījumi, kas ir par 35% vairāk nekā 2023. gadā.

Baltijas M&A tirgus 2024. gadā: globālais konteksts un reģiona dinamika.

Baltijas M&A tirgus izaugsmi 2024. gadā veicināja vairāki faktori:

Ekonomiskā stabilizācija: Inflācijas samazināšanās un procentu likmju stabilizēšanās radīja labvēlīgāku vidi investīcijām;

Privātā kapitāla aktivitātes: Fondi “INVL Baltic Sea Growth Fund”, “Livonia”, “BaltCap” un citi aktīvu pārvaldnieki meklēja ieguldījumu iespējas, īpaši enerģētikas un tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju (TMT) nozarēs;

Ģeopolitisko risku pieņemšana: Investoru uzticēšanās Baltijas ekonomikai pieauga, neskatoties uz turpinošos spriedzi reģionā.

“2024. gadā Baltijas M&A tirgus piedzīvoja atdzimšanu, demonstrējot reģiona ekonomikas elastību un spēju piesaistīt investīcijas arī sarežģītos globālos apstākļos.” – Mergermarket analītiķi.

TOP darījumi pēc vērtības:

1. Infortar (Igaunija): Igaunijas investīciju kompānija “Infortar” iegādājās papildu 21,71% akciju kuģniecības kompānijā “Tallink Grupp”. Darījuma vērtība ap 670 milj. EUR;
2. Vinted (Lietuva): Otrreizēja akciju pārdošana 340 milj. EUR apmērā, uzņēmuma vērtība sasniedza 5 miljardus EUR;
3. Latvenergo (Latvija): iegādājusies 100% “Utilitas Wind” projektu “Telšiai”, un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī. Darījuma vērtība ap 200 milj. EUR;
4. Citycon (Igaunija): Kā daļu no aktīvu atsavināšanas plāna Citycon pārdeva tirdzniecības centru Kristiine Keskus Tallinā vairākiem Igaunijas investoriem par pirkuma cenu aptuveni 129 milj. EUR;
5. Latvijas Gāze (Latvija): Turpinās vadības akciju atpirkšana un SIA “Energy investment” atpērk 34% Gazprom piederošās Latvijas Gāze akcijas. Darījuma vērtība nav atklāta, tomēr 2023. gadā darījuma, kurā Energy Investments atpirka 28,97% akciju no “Marguerite Gas II” vērtība lēšama ap 111 milj. EUR;
6. Skeleton Technologies (Igaunija): Konsorcijs ar “Siemens” un “Marubeni Corporation” ieguldīja 108 milj. EUR enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās.

Citi nozīmīgi darījumi:

1. Printful un Printify apvienošanās (Latvija): Izveidots lielākais personalizēto preču drukāšanas platformu operators Baltijā;
2. Carguru: Viens no Latvijas vadošajiem automašīnu koplietošanas uzņēmumiem Carguru iegādājās elektromobiļu koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive;
3. Elcogen Group plc (Igaunija): Baker Hughes un Elcogen ir noslēguši finansējuma kārtu, kopumā ieguldot 140 milj. EUR, lai attīstītu vadošo cietā oksīda tehnoloģiju ūdeņraža jomā;
4. Starship Technologies (Igaunija): Piesaistīja 90 milj. EUR autonomo piegāžu robotu attīstībai;
5. Stargate Hydrogen (Igaunija): Saņēma 42 milj. EUR zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšanai;
6. Okidoki OU (Igaunija): ASV uzņēmums Metal Sky Star Acquisition Corporation iegādājās 100% Okidoki OU akciju par 108 milj. EUR.
7. Bite Latvia un Baltcom apvienošanās, kas tika uzsākta 2019. gadā, ir noslēgusies 2024. gadā.
8. Green Genius UAB (Lietuva): Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD) ieguldīja 100 milj. EUR uzņēmumā, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas projektus.
9. ADB Gjensidige (Lietuva): Vācijas Muenchener Rückversicherungs AG un Norvēģijas Gjensidigestiftelsen iegādājās 100% uzņēmuma daļu par 80 milj. EUR.
10. ERGO International AG: ERGO grupas starptautisko biznesu pārvaldītājs, ir noslēdzis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju Gjensidige Forsikring ASA par tā Lietuvā bāzētā meitas uzņēmuma ADB Gjensidige iegādi, ieskaitot tās filiāles Latvijā un Igaunijā.
11. FinBee Verslui (Lietuva): Lielbritānijas Pollen Street Capital iegādājās uzņēmumu par 35 milj. EUR, lai stiprinātu savu tehnoloģiju portfeli.
12. Merko Ehitus:-Igaunijas būvfirma Merko Ehitus augusta sākumā paziņoja, ka pārdevusi Latvijas būvuzņēmumu Merks Igaunijas uzņēmumam Kose Männisalu.
13. GSMvalve: Igaunijas uzņēmums GSMvalve, kuram pieder globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) loģistikas risinājumu sniedzējs Navirec, iegādājies Latvijas uzņēmumu Intelligent Systems SIA.
14. Latvenergo: Laflora Energy iegādes darījumā paredz nozīmīgas vēja elektrostacijas būvniecību Kaigu purvā, Līvbērzes pagastā. Plānots, ka 108,8 MW iekārtu ražošanu sāks 2026. gada jūnijā, un tās izmaksas ir 185 miljoni eiro. Draugiem Group: Mapon nostiprina savas tirgus pozīcijas Lietuvā, iegādājoties 100% vietējā autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmuma Trackon Fleet Management UAB akciju.

Nozīmīgākie Zvērinātu advokātu biroja VILGERTS darījumi:

1. Mobilly (Latvija): VILGERTS konsultēja investoru un vadības komandu par šī vadošā mobilā maksājumu risinājumu sniedzēja iegādi.
2. Adaptive Media (Latvija): “VILGERTS nodrošināja juridisko atbalstu šī mediju un tehnoloģiju uzņēmuma pārdošanas darījumā Merito Parners;
3. Stenders (Latvija): VILGERTS konsultēja Stenders vadības komandu un līdzšinējos dalībniekus pārdošanas procesā investīciju kompānijai L Catterton;
4. Lielvārds (Latvija): VILGERTS konsultēja Lietuvas mācību līdzekļu izdevēju Šviesa 65% Lielvārds daļu iegādē.

Galvenās M&A nozares 2024. gadā.

2024. gadā novērojams, ka Latvijas M&A tirgū dominēja trīs galvenās nozares:

1. Enerģētikas sektors

Kā nozīmīga vērtējama Latvenergo un citu uzņēmumu aktivitāte vēja enerģijas un saules enerģijas portfeļa paplašināšana Baltijā. Turpinājās saules enerģijas attīstības projekti – European Energy projekts Tārgales saules parkā ar 148 MW kapacitāti sola būtiski palielināt saules enerģijas ražošanu, savukārt Latvenergo uzsāka deviņus saules parkus ar kopējo kapacitāti 65 MW Latvijā un papildu projektus Igaunijā un Lietuvā. Plānots uzstādīt 60 MW akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu, lai palielinātu elektroenerģijas piegādes drošību, kā arī turpinās sinhronizācija ar Eiropas kontinentālo tīklu, tostarp trešais savienojums ar Igauniju. Enerģijas infrastruktūras attīstība ietver arī interesi par ūdeņradi, Power-to-X tehnoloģijām jeb enerģijas pārveidošanas tehnoloģijām no elektrības uz sintētiskajām degvielām, gāzi un citām ķimikālijām, kā arī biometāna integrāciju nacionālajā gāzes sistēmā.

2. Tehnoloģiju sektors

Latvijas tehnoloģiju sektors 2024. gadā uzrādīja izaugsmi, ko veicināja inovācijas, tirgus aktivitāte un investoru uzticība. Tehnoloģiju ekosistēma Latvijā bija dinamiska, ar aptuveni 500 aktīviem jaunuzņēmumiem finanšu tehnoloģiju, veselības tehnoloģiju, mobilo lietotņu, dziļo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomās. Valdības iniciatīvas, piemēram, jaunuzņēmumu vīzas un publiskās izpētes fondi, veicina tehnoloģiju sektora attīstību. Karš Ukrainā 2024. gadā ietekmēja tehnoloģiju pielietojumus, īpaši ar aizsardzību saistītās inovācijās – uzņēmumi kā Global Wolf pielāgoja savus produktus militārām vajadzībām, attīstās dronu koalīcija un nostiprinās fokuss uz vietējo militāro tehnoloģiju ražošanu. Starp darījumiem akcentējams Printful un Printify apvienošanās, Hyperjob, HR tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas piesaistīja 435 000 eiro, Indemo investīciju platforma, kas līdz 2024. gada sākumam sasniedza 1,63 miljonu eiro finansējumu, Naco Technologies, kas specializējas zaļā ūdeņraža nanopārklājumos, Digital Mind iegādājoties Polijas uzņēmumu EIP Dynamics.

3. Mazumtirdzniecība un patēriņa preces

Mazumtirdzniecības un patēriņa preču M&A darījumi 2024. gadā ietvēra AS Grenardi Group, kas ir lielākā Baltijas juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs, darījumu iegādājoties SIA Julars (Goldlight zīmols). L Catterton, globāla uz patērētāju produktiem orientēta investīciju kompānija ieguva kontrolpaketi Stenders. Virši-A, vietējais enerģijas preču tirgotājs un veikalu tīkls, 2024. gada augustā paplašinājās Lietuvā, atverot savu pirmo degvielas uzpildes staciju pie Marijampoles. Jaunu Depo veikalu atvēršana Latvijā un Lietuvā, parādīja patērētāju pieprasījumu pēc mājas uzlabošanas produktiem, kā arī jaunu pārtikas tirdzniecības veikalu būvniecība nostiprina pārliecību, ka investori cerīgi skatās uz patēriņa preču aktivitāti Latvijā.

Latvijas M&A tirgus joprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem.

58% darījumu Baltijā bija mazāki par 10 milj. EUR, Latvijā vidējais darījums ir 2–5 milj. EUR, kas norāda, ka tirgus nav izaudzis un tas saglabājas esošajos izmēros jau ilgu laiku. 40% darījumu veica Baltijas ieguldītāji, starptautiskie investori koncentrējās uz lielākiem projektiem. Lietuva un Igaunija joprojām piesaista lielāku investīciju apjomu, tomēr ir cerības, ka līdz ar LIAA stratēģijas uzlabošanos, Latvija piesaistīs vairāk investīciju.

Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm pēc jaunuzņēmumu finansējuma apjomiem, piesaistot tikai 18% no Baltijas kopējā kapitāla, tomēr 2024. gadā parādījās pozitīvas tendences:

Altum ieguldījumi: Piektās paaudzes iespējkapitāla fondi ieguldīs 100 milj. EUR līdz 2030. gadam, ar fokusu uz investīciju agrīnajām stadijām. Altum atbalstīja 335 zinātnes un tehnoloģiju uzņēmumus, galvenokārt IT un ražošanas nozarēs.

SEB Baltic Venture Debt programma, ieviesta 2024. gada pavasarī, piedāvā uzņēmumiem izaugsmes finansējumu līdz 2 miljoniem eiro bez akcionāru struktūras izmaiņām.

2024. gadā aktivizējas kapitāla tirgi un piedzīvoti divi IPO: Kalve Coffee piesaistīja 1,16 milj. EUR, Eleving Group piesaistīja 33 milj. EUR. Tomēr netika sagaidīts AirBaltic solītais IPO, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi tomēr 2024. gadā nestartēja biržā.

Lai arī pastāvot pieaugošai skepsei par tā sauktā “zaļā kursa” nepieciešamību un ASV politikas izmaiņām, ilgtspējas (ESG) faktoram ir bijusi pieaugošā nozīme.

2024. gadā uzņēmumi lielāku uzmanību pievērsa ilgtspējas jautājumiem:

• 28% darījumos tika akcentēti ESG aspekti;
• 26% gadījumu tika pieprasītas pārvaldības struktūru izmaiņas;
• 20% darījumu ietvēra izmaiņas valdē vai augstākā līmeņa vadībā.

Prognozes 2025. gadam.

Nozares eksperti prognozē vairākas tendences 2025. gadam

• Sagaidāms 10–15% darījumu skaita pieaugums, īpaši enerģētikas un TMT nozarēs;
• Gaidāmi Eco Baltia, Luminor un Citadele pārdošanas procesi, izmaiņas LMT un Tet īpašnieku struktūrās, AirBaltic IPO;
• Ar mākslīgā intelekta centra izveidi plānots paātrināt investīcijas mākslīgā intelekta jomā,
• Līdz ar skaidrāka kriptoaktīvu regulējuma ieviešanu, nodokļu atvieglojumiem nerezidentiem un, atbalstot labvēlību šīs nozares uzņēmumu ienākšanai un veidošanai, aktivizēsies Latvijas vieta kripto nozarē;
• Aizsardzības (defence tech) un fintech jomas pieņemsies spēkā.

Potenciālie riska faktori:

• Tarifu cīņas un Krievijas ģeopolitiskās spēles;
• Augsto procentu likmju iespējamā atgriešanās;
• Globālās ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās.

Secinājumi.

2024. gads Baltijā pierādīja, ka reģions spēj piesaistīt investorus, neskatoties uz globālajiem izaicinājumiem. Latvija, lai arī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, demonstrēja stabilu izaugsmi, īpaši enerģētikas un tehnoloģiju jomās.

2025. gads varētu kļūt par pārmaiņu brīdi, ja Baltijas valstis veiksmīgi realizēs lielos infrastruktūras projektus un turpinās veicināt jaunuzņēmumu attīstību. Investoriem būs jāpievērš uzmanība ne tikai tradicionālajām nozarēm, bet arī inovatīviem risinājumiem, kas veidos Baltijas konkurētspēju globālajā tirgū.

Baltijas tirgus turpinās konsolidēties, veicinot spēcīgāku un konkurētspējīgāku uzņēmumu veidošanos reģionā.

Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas un iezīmēs iespējamās varas izmaiņas politikā, kas veicinās zināmu nenoteiktību, bet iespēju izmainīt esošo stagnējošo ekonomisko vidi. Ierobežojot valsts izdevumus, mazinot birokrātiju un pievēršot fokusu svarīgākajām nozarēm. Cietīs nozares, kas nav prioritāšu sarakstā. Valsts sektora ieguldījumi un atbalsts piedzīvo “restartu” un lielie projekti, kā Rail Baltica, varētu tikt iesaldēti līdz globālā ekonomikas atkopsies un Latvijas IKP palielināsies straujāk.