Publikācija

Latvijā 2021.gada 31.martā darbu uzsāka specializētā tiesa – Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē cita starpā ietilpst arī noteiktas kategorijas būvniecības strīdi. Proti, ELT izskata “prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību” (Civilprocesa likuma 24.panta 1.¹ daļas 9.punkts).

Likumā ietvertais formulējums praksē var radīt neskaidrības un jautājumus par to, ar kādiem būvniecības strīdiem jāvēršas ELT, bet ar kādiem – rajona (pilsētas) tiesā. Šajā ziņā vēl nav izveidojusies stabila prakse un to, kā faktiski tiks piemērota iepriekš minētā likuma norma, rādīs laiks. Pašlaik atbildes uz atsevišķiem jautājumiem meklējamas likumprojekta izstrādes dokumentos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos kopumā. Šeit īsumā apkopotas būtiskākās atziņas par kritērijiem, saskaņā ar kuriem nošķirama ELT kompetence no rajona (pilsētas) tiesu kompetences būvniecības strīdos. Lai vērstos ar prasību ELT, jāizpildās šādiem trim kritērijiem vienlaikus.

1.kritērijs – strīds pastāv starp būvniecības procesa dalībniekiem

Likums noteic, ka ELT izskata strīdus, kas pastāv starp būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp apakšuzņēmējiem. Kā noteikts Būvniecības likuma 19.pantā, būvniecības dalībnieki ir zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts.

ELT savukārt neizskatīs strīdus par būvniecības procesa dalībnieku atbildību pret trešajām personām. Līdz ar to ELT nevarēs vērsties, piemēram, būvobjektam piegulošā nekustamā īpašuma īpašnieks (kaimiņš) ar prasību par tā īpašumam nodarītajiem bojājumiem vai, piemēram, būvmateriālu pārdevējs saistībā ar būvniecības dalībnieka parādu par būvobjektā piegādātajām precēm. Tāpat no likumprojekta izstrādes dokumentiem izriet, ka ELT neizskatīs strīdus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām starp būvniecības procesa dalībnieku un tā darbinieku.

2.kritērijs – prasība izriet no līgumsaistībām

No likumā ietvertā formulējuma “prasības, kas izriet no līgumsaistībām” varētu rasties iespaids, ka ELT izskatīs tikai tādus prasījumus, kas ir saistīti ar līgumā tieši norādīto saistību neizpildi (piemēram, līgumā norādītā maksājuma neveikšanu, līgumā norādīto garantijas saistību neizpildi u.tml.). Tomēr Tieslietu ministrija, kas bija piedāvājusi likumprojektā iekļaut šādu formulējumu, pauda viedokli, ka vārdi “izriet no līgumsaistībām” nebūtu saprotami tik šauri un burtiski. Proti, ELT var vērsties ar prasību gan tādēļ, ka ir pārkāpts kāds līgumā tieši ietverts noteikums, gan tādēļ, ka ir pārkāptas būvniecībai piemērojamo normatīvo aktu prasības, kas līgumā var arī nebūt tieši norādītas, bet kas ir piemērojamas līguma izpildei.

Šajā ziņā jāuzsver, ka būvniecība ir viena no jomām, ko likums stingri reglamentē un liela daļa likumā ietverto normu ir imperatīvas, no kurām nav pieļaujamas atkāpes pat tad, ja būvniecības dalībnieki līgumā par to vienojas. Būvniecības dalībnieki līgumā var vienoties par tiem jautājumiem, kuros likums neparedz ierobežojumus (piemēram, par to, cik liela būs samaksa par darbiem). Tomēr tajos jautājumos, uz kuriem neattiecas pušu privātautonomijas princips, līguma izpildei ir piemērojami normatīvo aktu noteikumi, kuru neievērošanas gadījumā būvniecības dalībnieks arī var vērsties ELT.

3.kritērijs – strīds pastāv par otrās un trešās grupas būves, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, būvniecību

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 4.punktam un 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem būves iedala trīs grupās, atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi – pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Likums noteic, ka ELT izskatīs tikai tādus strīdus, kas ir saistīti ar sarežģītāko – otrās grupas un trešās grupas – būvju būvniecību. Šādām būvju grupām atbilst, piemēram, biroja ēkas, ražošanas ēkas, viesnīcas un citas būves.

Likumā gan ir noteikts izņēmums – ELT neizskata strīdus, kas ir saistīti ar atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību, lai gan šādas būves pamatā atbilst otrās grupas būvju kategorijai. Tādējādi ELT kompetencē neietilpst strīdi, kas saistīti, piemēram, ar individuālas ģimeņu mājas, lauku mājas, vasarnīcas un tamlīdzīgu būvju būvniecību. Tāpat ELT neizskata prasības, kuras saistītas ar pirmās grupas būvju būvniecību, kam atbilst, piemēram, vienstāva ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Visos šādos gadījumos prasība jāceļ nevis ELT, bet gan tiesā vispārējā kārtībā.

Pierādījumu pievienošana, iesniedzot prasības pieteikumu

Iesniedzot prasības pieteikumu ELT, tam būtu jāpievieno arī atbilstoši pierādījumi par to, ka strīda izskatīšana vispār piekrīt ELT, lai tiesai būtu iespējams pārliecināties par to un lemt par lietas ierosināšanu. Prasībai tostarp būtu nepieciešams pievienot dokumentus, kas apliecina līgumsaistību esamību starp būvniecības dalībniekiem, kā arī to, ka konkrētais būvobjekts ir otrās vai trešās grupas būve, kam nepieciešama (izsniegta) būvatļauja.

Būvniecības dalībnieku pārstāvība

Būvniecības dalībniekus ELT var pārstāvēt ierobežots personu loks. Fiziskās un juridiskās personas lietā var pārstāvēt sevi pašas vai arī uzticēt pārstāvību advokātam. Ja juridiskā persona lietu ved pati, juridisko personu var pārstāvēt tās amatpersonas savu pilnvaru ietvaros, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar šo juridisko personu, ja tām ir izsniegts atbilstošs pilnvarojums pārstāvībai tiesā. Minētais ir jāņem vērā gan iesniedzot prasību ELT, gan arī veicot turpmākās procesuālās darbības tiesvedības gaitā, piemēram, parakstot un iesniedzot sūdzības par tiesas lēmumiem.

Secinājumi

ELT kā specializētās tiesas izveide un sarežģītāko būvniecības strīdu koncentrēšana šajā tiesā kopumā varētu veicināt vienveidīgāku praksi būvniecību regulējošo normu piemērošanā un arī skaidrāk iezīmēt būvniecības dalībnieku atbildības savstarpējās robežas, kuru noteikšana nereti nav viegls uzdevums, ņemot vērā, ka par vienu un to pašu darbu daļu atbildību var nest arī vairāki būvniecības dalībnieki. Vienlaikus jāņem vērā, ka likumdevējs nav “uzspiedis” būvniecības procesa dalībniekiem ELT kā vienīgo strīdu izšķiršanas institūciju, proti, pusēm ir tiesības, tāpat kā iepriekš, vienoties par citiem strīda risināšanas mehānismiem – strīda izskatīšanu šķīrējtiesā vai mediācijas piemērošanu.