Attiecībā uz Latvijas kapitālsabiedrībām līdz 2023.gada 1.jūlijam bija piemērojams princips, kas noteica, ka dividendes var aprēķināt tikai proporcionāli piederošajām kapitāla daļām, un šo principu nevarēja mainīt, dibinātājiem, dalībniekiem savstarpēji vienojoties. Šis princips arī ietekmē to, kā tiek interpretēti maksājumi dalībniekiem, kas nav uzskatāma par peļņas sadali, izmaksājot dividendes atbilstoši šādai proporcijai. Tātad, ja kapitālsabiedrības dalībniekam piederēja 25% kapitāla daļu, tad dalībniekam nevarēja izmaksāt vairāk kā tieši 25% no dividenžu izmaksai paredzētās summas. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kur vairāki dalībnieki personīgi ar dažādu intensitāti iesaistās ikdienas komercdarbībā, šis ierobežojums radīja nevajadzīgas problēmas. Tādējādi, ja dalībnieki vēlējās izmaksāt dividendes personai, kurai piederošo daļu proporcija pret visām sabiedrības daļām neatbilda attiecīgajai personai dividenžu izmaksai novirzāmajai peļņas daļai, bija jādomā, vai tas ir tiesiski iespējams un kādas nodokļu sekas šāds maksājums varētu radīt. Tas norādīja uz nepieciešamību, iespējams, pārvērtēt to, vai no t.s. proporcionalitātes principa dividenžu aprēķināšanā un izmaksā nav tomēr iespējamas un pieļaujamas atkāpes.
Likumdevējs pēc diskusijām un dažādu viedokļu uzklausīšanas izšķīrās līdzšinējo regulējumu padarīt elastīgāku. Proti, 2023.gada 1.jūlijā spēkā ir stājušās Komerclikuma izmaiņas, kas paredz, ka:
“Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība.”
Attiecīgi šobrīd Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanās rezultātā dalībnieki var noteikt dividendes citādi, t.i., nevis proporcionāli piederošajām kapitāla daļām, bet gan saskaņā ar statūtu noteikumiem. Likumdevējs nav noregulējis konkrētus veidus un noteikumus, atbilstoši kuriem būtu pieļaujamas atkāpes no t.s. proporcionalitātes principa dividenžu aprēķināšanā un izmaksā, kas nozīmē, ka dividenžu noteikšanas algoritmu nosaka paši dibinātāji vai dalībnieki, un tas var arī novest pie tiesību negodprātīgas izlietošanas.
Pie šādiem apstākļiem rodas jautājumi kontekstā ar mazākumdalībnieku tiesību aizsardzību. Mazākumdalībniekiem var būt iespējams lūgt tiesu atzīt par spēkā neesošu dalībnieku sapulces lēmumu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem, vēršoties tiesā un, iespējams, prasot piemērot prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzekļus. Taču jādomā, ka vairumā gadījumu jaunā tiesiska regulējuma iespējas dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtībā netiks ļaunprātīgi izmantotas kapitālsabiedrībās, kur atsevišķos gadījumos vairākuma dalībnieki vēlas novirzīt peļņu par labu tikai vairākuma dalībniekiem un mazākumdalībniekiem nekas cits neatliks kā vērsties tiesās, ja tie kaut kādu iemeslu dēļ nebūs varējuši ietekmēt statūtu attiecīgos grozījumus vai ieguvuši daļas vienīgi pēc statūtu grozīšanas, paredzot atkāpes no t.s. proporcionalitātes principa dividenžu aprēķināšanā un izmaksā.
Lai samazinātu minētos riskus, turpmāk ir pāris mūsu rekomendācijas un vairāki apsvērumi saistībā ar dividenžu sadali, kuru galvenā tēze ir būt īpaši piesardzīgiem.
Lai dividendes varētu sadalīt citādi nekā proporcionāli, vispirms statūtos ir jāparedz punkts, kas šādu atkāpi no t.s. proporcionalitātes principa dividenžu aprēķināšanā un izmaksā pieļauj. Lai grozītu statūtus, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību jāsaņem vairāk kā 2/3 balsu šādam priekšlikumam (ja vien statūti neparedz lielāku balsu skaitu no balstiesīgā pamatkapitāla). Priekšlikuma saturs var atsaukties uz principu, ka dividendes var sadalīt citādi nekā proporcionāli. Mūsu rekomendācija ir akceptēt šādu pieeju tad, ja ir 100% kvorums un 100% balsu tiek nodotas par citādas izmaksu kārtības paredzēšanu, proti, ir ieradušies un attiecīgajām izmaiņām piekrīt visi kapitālsabiedrības dalībnieki. Sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kur dalībnieku skaits nereti nepārsniedz 5-10, tas ir praktiski arī nodrošināms, taču attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kurās dalībnieku vai akcionāru skaits ir vairāki desmiti, iespējams, var būt grūtības panākt jau šobrīd likumā noteikto kvorumu un vienprātību attiecībā uz izmaiņām.
Svarīgi norādīt, ka dividenžu saņemšana ir, iespējams, nozīmīgākā mantiskā tiesība, kas izriet no sabiedrības kapitāla daļu piederības. Tādējādi var nonākt pie secinājuma, ka dividenžu neizmaksāšana būtu pretrunā dalībnieka tiesībām. Mūsuprāt, arī Komerclikuma noteikumi skaidri paredz dividenžu izmaksu dalībniekiem, ja netiek lemts par peļņas novirzīšanu sabiedrības vajadzībām. Attiecīgi, ja mainās dividenžu sadales princips no t.s. proporcionalitātes principa uz kādu citu pieeju, tad jebkurā situācijā dividendes, lai arī atsevišķos gadījumos mazāk nekā piemērojot t.s. proporcionalitātes principu, ir jāizmaksā, ja vien mazākumdalībnieks nav īpaši un nepārprotami no dividendēm atteicies.
Tiesu prakse parādīs, vai tiesas atstās spēkā tādus statūtu grozījumus, kurus virzīs un atbalstīs dalībnieku vairākums, bet ne visi 100% no balstiesīgā pamatkapitāla, paredzot atkāpšanos no t.s. dividenžu proporcionalitātes principa par labu dalībnieku vairākuma lēmumam. Mūsuprāt, iespējams, tādus statūtu grozījumus, kas negodprātīgi paredz neproporcionālu dividenžu izmaksu, aizskarot mazākuma dalībnieku tiesības un intereses, tiesām vajadzētu atzīt par spēkā neesošiem, ja pat attiecīgs dalībnieku sapulces lēmums ir pieņemts.
Dividenžu aprēķins un to izmaksas noteikumi ir paredzēti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā, kā arī privātā kārtā slēgtos līgumos, vai arī attiecīgi ierobežojumi izriet no finanšu instrumentiem un saistībām pret kreditoriem. Ja statūtos tiek paredzēta formula, kas atkāpjas no līdzšinējā Komerclikuma regulējuma attiecībā uz dividenžu aprēķināšanu un izmaksu, tad šādai sadalei ir jābūt izdiskutētai ar finanšu ekspertiem, lai nebūtu šaubu par formulas darboties spēju, atbilstību normatīvajiem aktiem un dalībnieku interesēm.
Tādēļ labāk būtu pieturēties pie skaidriem principiem vai arī algoritmu izteikt naudas vienībās, nevis terminos. Piemēram, ja finanšu gada tīrā peļņa pārsniedz 500’000 EUR, tad 20% no tās summas, kas pārsniedz 500’000 EUR, tiek izmaksāta tiem dalībniekiem, kas atrodas valdes sastāvā, bet pārējo summu sadala proporcionāli dalībniekiem piederošajām kapitāla daļām no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla. Paredzot šādas izmaiņas jau pastāvošos uzņēmumos, svarīgi noteikt arī to, kad stājas spēkā šāds “citādas sadales” risinājums un kad tas pārstāj būt spēkā dažādās situācijās, piemēram, kad valdes loceklis atstāj amatu vai tiek atbrīvots no amata pārkāpumu dēļ.
Jo neskaidrāka un nekonkrētāk noteikta ir statūtos paredzētā formula atšķirīgajai dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtībai, jo lielāka iespēja, ka starp dalībniekiem būs strīdi, kas tiks risināti ilgstošos procesos Latvijas tiesās.
Kopumā šis Komerclikuma jaunais dividenžu regulējums ir apsveicama novitāte, un cerams, ka investori spēs tam pielāgoties un tiesas vairāk iedziļināsies komercdarbības aspektos, kuras mērķis ir peļņas gūšana, motivēšana un peļņas taisnīgāka un apstākļiem atbilstošāka sadalīšana, kas var arī neatbilst attiecīgajiem dalībniekiem piederošo kapitāla daļu proporcijai pret visām sabiedrības daļām.
Diskusijas, iespējams, turpināsies attiecībā uz to, kas ir efektīvākais un atbilstošākais mazākumdalībnieku tiesību aizsardzības līdzeklis, ja tiek paredzēti statūtu grozījumi attiecībā uz dividenžu aprēķināšanu un izmaksu, kas neatbilst šo mazākumdalībnieku interesēm, aizskarot to tiesības uz atbilstošu peļņas daļu, dividenžu izmaksas gadījumā, ka arī ja statūtu grozījumi jau ir dalībnieku sapulcē apstiprināti, taču grozījumu radītās iespējas tiek negodprātīgi izmantotas no vairākuma dalībnieku puses, nepamatoti aizskarot mazākuma dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses.
Augusts 18, 2023 Gints Vilgerts, Vadošais partneris
