Publikācija

Tiem, kas organizē nodrošināto obligāciju emisijas Latvijā, bieži rodas jautājumi par nodrošinājuma aģenta funkciju izpratni un regulējumu. Tas līdz 2024. gada 12. jūlijam bija sarežģīts jautājums ar vairākām iespējamām atbildēm.

Teorētiskā nenoteiktība veicināja nemieru starp obligāciju emisijas organizatoriem un pircējiem, taču šie juridiskie riski nekad nav kļuvuši par nepārvaramu šķērsli emisiju procesam, ne arī tie bija tādi riski, kas tika “iecenoti” procentu likmju pieaugumā vai citādi nelabvēlīgi ietekmēja obligāciju pārdošanas procesu.

2024. gada 4. jūlija grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā ir neapšaubāmi pozitīvs notikums, jo daļa juridisko risku, kas saistīti ar nodrošinājuma aģenta tiesību un pienākumu skaidra regulējuma trūkumu, ir atrisināta, lai gan ne visi riski ir pilnībā novērsti. Vairākas neskaidrības paliek, piemēram, emisijas noteikumu un prospektu tekstā, formulējumos un noslēgtajos nodrošinājuma līgumos. Likuma grozījumi neattiecas, piemēram, uz emitenta līgumu ar nodrošinājuma aģentu, kā arī citiem jautājumiem, kas skar šo jomu, tostarp ieķīlāto aktīvu apdrošināšanu, kas ir svarīgs aspekts arī banku finansējuma piesaistes gadījumā.

Visinteresantākais Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījuma teksts ir iekļauts likuma 91.2 pantā:

“(1) Nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu ir no informācijas dokumenta, emisijas noteikumiem vai prospekta un nodrošinājuma līguma izrietošās tiesības un pienākumi.

(2) Izmantojot informācijas dokumentā, emisijas noteikumos vai prospektā un nodrošinājuma līgumā noteiktās tiesības un pienākumus, nodrošinājuma aģents rīkojas savā vārdā, bet parāda vērtspapīru īpašnieku interesēs.”

Kopumā šis ir neliels, bet svarīgs solis kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, kas ļaus arī izvairīties no neskaidras un neviennozīmīgas terminoloģijas, piemēram, “paralēlajām saistībām” vai “paralēlo parādu”, un citiem Civillikumam neatbilstošiem terminiem emisijas noteikumos un prospektos.

Pusēm (emitentam un nodrošinājuma aģentam) atliks vienoties par nodrošinājuma aģenta līguma, ķīlas līguma un apdrošināšanas līguma noteikumiem. Ja normatīvais akts nosaka, ka nodrošinājuma aģents rīkojas “parāda vērtspapīru īpašnieku interesēs”, ir skaidrs, ka nodrošinājuma aģenta loma, tiesības un pienākumi ir jānodala no emitenta padomdevēju kompetences, kas gatavo emisijas noteikumus vai prospektu, primāri domājot par emitenta interesēm, lai novērstu iespējamo interešu konflikta situāciju.

Diskusijas vērts ir jautājums par to, vai jebkādas atkāpes no tirgus prakses (piemēram, salīdzinot ar bankas finansējumu) saistībā ar nodrošinājumu ir jāatklāj emisijas noteikumos vai prospektā. Ja emitents nevēlas apdrošināt ieķīlātos aktīvus vai arī nevēlas, lai apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta nodrošinājuma aģentam, tas, mūsuprāt, būtu jāatklāj emisijas noteikumos vai prospektā, jo tā ir daļa no riska, par kuru potenciālajiem pircējiem un parāda vērtspapīru turētājiem būtu jāzina, jo tas cita starpā ietekmē parāda atmaksas risku. Šādi tiktu arī samazināts risks, ka emitents nav ievērojis Prospekta Regulas (Nr. 2017/1129) 16.panta un 18.panta prasības.

Likuma grozījumu anotācijā minētais par neesošo praksi Latvijas tiesās nav gluži precīzi, jo, lai arī prakse nav liela, tomēr Latvijas tiesām sāk jau veidoties zināma pieredze lietās, kas saistītas ar nodrošinājuma aģentu prasībām. Piemēram, 2010. gadā mūsu birojam bija pilnvarojums no Igaunijas bankas par piespiedu izpildi pret Alta Capital grupu, kur pirmās instances tiesa pilnībā atzina “Swedbank” AS kā nodrošinājuma aģenta prasību par atbilstoši Latvijas likumiem celtu, civillieta tika ierosināta un celtā prasība tika apmierināta.

Noslēgumā ir jāatgādina, ka nodrošinājuma aģents ir kreditoru īpaši pilnvarota persona, kuras atbildība tiks vērtēta cita starpā atbilstoši Civillikuma noteikumiem, ņemot vērā pilnvarnieka, kurš pilnvarotājam atbild par katru neuzmanību, atbildības noteikumus.

* * *

Advokātu birojs VILGERTS sniedz juridisko palīdzību saistībā ar emisijām un sniedz nodrošinājuma aģenta pakalpojumus. Birojs 2024.gadā sniedz nodrošinājuma aģenta pakalpojumus saistībā ar vairākām obligāciju emisijām Latvijā ar kopējo nodrošināto prasījumu summu virs 100 miljoniem euro. Saistībā ar šo rakstu vai biroja pakalpojumiem par obligāciju emisijām vai nodrošinājuma aģenta pakalpojumiem lūdzam sazināties ar biroja partneri Gintu Vilgertu ([email protected]), mob. +371 29107768.