Publikācija

FORBES Latvija | Viedokļa raksts

Reiz Latvijas karalistē dzīvoja pasakaini bagāts vīrs Alfonss. Viņa bagātība bija divas skaistas meitas un 95 % akciju AS “LatPrece”. Vecākā meita Karmena bija ļoti apķērīga un jau kopš pusaudžu gadiem palīdzēja tēvam darbā. Jaunākā meita Žozefīna bija profesionāla basketboliste.

Alfonsam dzīvē bija tikai divas problēmas: AS “EstPrece” un AS “LitPrece”, kuru īpašnieki radīja sīvu konkurenci AS “LatPrece”. Kopš deviņdesmito gadu vidus starp šiem trim konkurentiem neapstājās cenu kari, un jau divus gadus pēc kārtas Alfonss nevar izņemt dividendēs vairāk kā trīs miljonus eiro gadā. Tētis kļuva bēdīgs, un tas sarūgtināja Karmenu. Viņa pasauca palīgā māsu, lai kopīgi izdomātu, ko darīt.

Žozefīna, noklausoties Karmenas stāstu, bija neizpratnē: “Kā tētis un viņa konkurenti situāciju noveduši līdz tādam absurdam? Zini, Karmena, šie gadi sportā man ļāvuši izprast ļoti svarīgu lietu. Ja vēlies uzvarēt, jāstrādā komandā un jāmāk ar cilvēkiem sadarboties. Kā būtu, ja mēs uzaicinātu “EstPrece” un “LitPrece” īpašnieku dēlus Andri un Pēteri pusdienās? Gan jau viss sakārtosies!”

Lieki netērējot laiku, meitenes satikās ar Andri un Pēteri. Četri jaunie, ambiciozie cilvēki labi sapratās un vienojās, ka pārliecinās vecākus pārtraukt cenu karus un paaugstināt cenas tā, lai vismaz kādos piecos gados varētu kompensēt zaudējumus, ko viņu uzņēmumi piedzīvoja neprātīgās cenu sacensības laikā. Tā viņi arī izdarīja, un četros gados konkurenti atguva zaudēto.

Tomēr Karmena nejuta piepildījumu. Kāda jēga strādāt, attīstīties, ja spēka pozīcijas tirgū nemainās? Kopš lēmuma pieņemšanas par cenu karu izbeigšanu tirgus stagnē, jo cenas tagad visiem vienādas. Varētu jau ieguldīt preču kvalitātes uzlabošanā, bet attīstības departamenta direktors prasa ieguldīt vismaz desmit miljonus, lai preču kvalitātes izmaiņas izjustu arī patērētāji. Tā taču ir milzīga nauda!

Šajā brīdī Karmena atcerējās, ka pirms tikšanās ar Andri un Pēteri viņai jau bija izstrādāts plāns B. Karmena vienmēr zināja, ka vienoties ar konkurentiem par cenām ir Konkurences likuma pārkāpums un ka pārkāpuma gadījumā visiem konkurentiem draud naudas sods līdz pat 10 % no gada apgrozījuma.

Nevienu nebrīdinot, Karmena nolēma spert drosmīgu soli un nogremdēt “EstPrece” un “LitPrece” biznesu. Viņa izlasīja likumā, ka uzņēmumam, kurš pirmais nāk pie Konkurences padomes ar atzīšanos par dalību kartelī, sods nebūs jāmaksā. Viltīgā Karmena plānoja, ka viņas vadītais uzņēmums “LatPrece” netiks sodīts.

Konkurences padome ierosināja lietu un konstatēja pārkāpumu. “LatPrece” tomēr saņēma maksimālo sodu, “EstPrece” arī tika bargi sodīts, bet “LitPrece” – Andra vadītais uzņēmums – saņēma 80 % atlaidi no soda. Karmenas tēvs beigu beigās palūdza viņu padomāt par citas profesijas izvēli, jo bija ļoti vīlies par meitas spriestspēju. Savukārt no “EstPrece” valdes tika atlaists Pēteris. Izrādījās, ka viņš izmeklēšanas laikā mierinājis akcionārus, apgalvojot, ka pārkāpumu nemaz nevarēs konstatēt, jo četru jauniešu vienošanās nav rakstiski nostiprināta.

***

Katrā pasakā slēpjas morāle, un šī nav izņēmums.

Pirmkārt, noskaidrosim, vai “EstPrece” akcionāriem bija labs iemesls pārmest Pēterim pārāk lielu cerību likšanu uz to, ka Konkurences padomei obligāti jāatrod rakstveida pierādījumi. Pēterim par nožēlu, pierādījumu formai konkurences lietās ir tikai nosacīta nozīme. Šeit pietiktu ar Karmenas vaļsirdīgu atzīšanos, lai Konkurences padome uzzinātu par svarīgākajiem vienošanās starp konkurentiem nosacījumiem. Pat ja neeksistē rakstveida pierādījumi, Konkurences padomes plašās izmeklēšanas pilnvaras ļauj uzzināt, kāda bija visu iesaistīto konkurentu rīcība uzreiz pēc liktenīgās tikšanās. Ja iestāde spēj izsekot cenu izmaiņu vēsturi, tā var redzēt, ka pēc tikšanās visi trīs konkurenti ne tikai pārtrauca samazināt cenas, bet pat tās paaugstināja. Tātad sarunas dalībnieka atzīšanās un informācija par uzņēmumu rīcību atbilstoši rakstiski nepiefiksētās vienošanās noteikumiem ir pietiekami, lai Konkurences padome izdarītu savu darbu. Precizitātes labad jāatzīmē, ka dažreiz pārkāpums var tikt konstatēts arī tad, ja konkurenti nepaspēj uzsākt vienošanās izpildi. Bet par to citreiz.

Otrkārt, šajā pasakā var nebūt acīm redzama pārkāpuma būtība. Tik tiešām, “LatPrece”, “EstPrece” un “LitPrece” pat nevienojās par konkrētu cenu vai tās pieauguma apmēru, bet Konkurences likums aizliedz “noteikt cenas”. Jauniešiem derēja zināt, ka cenu noteikšana konkurences lietās ir ļoti plašs jēdziens; atkarībā no situācijas, preču un to izplatīšanas īpatnībām pat atsevišķa cenas elementa apspriešana var deformēt konkurenci. Tieši pēdējais aspekts – vienošanās spēja ierobežot konkurenci – ir izšķirošs. Tā tiek pieņemts, ka par konkurencei kaitīgām uzskatāmas tādas sarunas, vienošanās vai informācijas apmaiņa, kuru rezultātā tiek samazināta uzņēmumu neziņa par konkurentu stratēģiskiem plāniem. Proti, mūsu pasakā bērni vienojās, ka viņu vecāku uzņēmumi pārtrauks cenu karu un ka pēc cenu kara beigām vismaz piecus gadus turēs cenas pietiekami augstu, lai uzņēmumi spētu kompensēt zaudēto. Tas nozīmē, ka konkurenti apsolīja necīnīties – vismaz ar cenu – viens par otra klientiem un arī vienojās par šādas vienošanās darbības termiņu.

Pasakā aprakstītais piemērs tiktu uzskatīts par brutālu Konkurences likuma pārkāpumu, un Konkurences padomei būtu tiesības uzlikt arī maksimālo sodu.

Treškārt, lasītājam varētu būt interesanti uzzināt, kā Andris panāca 80 % atbrīvojumu no soda, neraugoties uz Karmenas viltīgo, bet, šķiet, līdz galam nepārdomāto plānu. Uzņēmumam, kurš pirmais atzīstas Konkurences padomei savā dalībā kartelī, tik tiešām ir iespējams saņemt pat pilnu atbrīvojumu no soda. Tomēr atcerēsimies, ka tieši Karmena un Žozefīna pamudināja Andri un Pēteri vienoties par sadarbību, kas aizstāja sīvu konkurenci starp uzņēmumiem. Konkurences likums savukārt neļauj karteļa iniciatoram saņemt pilnu atbrīvojumu no soda. Turklāt mēs zinām, ka Karmena aizgāja uz Konkurences padomi nesagatavojusies, neaprunājoties ar citiem. Būtiski uzsvērt, ka Konkurences padome atalgo (ar atbrīvojumu vai atlaidi no soda) tikai tos, kuri iesniedz pietiekamu informāciju par karteļa būtību. Tas nozīmē, ka Karmena, iespējams, neiesniedza derīgu informāciju, bet, ja Andris panāca būtisku atbrīvojumu, viņš, iespējams, pietiekami ātri nolēma sadarboties ar Konkurences padomi un iesniedza informāciju vai pierādījumus, kas būtiski papildināja Karmenas stāstu. Tāpat kā sportā, arī saziņā ar Konkurences padomi ne vienmēr uzvar tas, kurš pirmais atskrien. Uzvar tas, kurš pārzina spēles noteikumus.

Lasītāj, neiesaisties kartelī, zini spēles noteikumus, nemaksā sodus!