Publikācija

Šī gada martā stājās spēkā galīgais nolēmums gandrīz astoņus gadus ilgušajā preču zīmju strīdā starp Air Baltic Corporation AS un SIA  Baltic Taxi par preču zīmēm Baltic Taxi.[1] Senāta spriedumā šajā lietā[2] tika izteiktas vairākas būtiskas atziņas, kas visdrīzāk tiks citētas turpmākās preču zīmju strīdu tiesvedībās. Tostarp, Senāta atziņas attiecas arī uz tādu Latvijas tiesu praksē visai reti analizētu jēdzienu kā preču zīmju “saime” jeb “sērija”.

Kas tad ir preču zīmju “saime” un ar ko tā atšķiras no parastas preču zīmes reģistrācijas, kā arī kāda nozīme preču zīmju strīdos ir konstatējumam par preču zīmes saimes pastāvēšanu?

Kā zināms, preču zīmes iespējams reģistrēt tikai katru atsevišķi. Preču zīmi veido konkrēts apzīmējums (vārdisks, figurāls, u.c.), un šis apzīmējums tiek reģistrēts kā preču zīme ar savu individuālu reģistrācijas numuru. Nereti preču zīmju īpašniekiem, īpaši vienlaikus strādājošiem dažādās nozarēs vai ar dažādam preču grupām, pieder vairākas preču zīmes. Ja šādas preču zīmes tiek veidotas, izmantojot vienotu dizainu un/vai vienus un tos pašus elementus, iespējams konstatēt preču zīmes saimes (angļu valodā tiek lietots termins “family”) pastāvēšanu. Taču preču zīmju saimi nav iespējams reģistrēt preču zīmju reģistrā un šāds jēdziens nav definēts Latvijas Preču zīmju likumā, līdz ar to preču zīmju saimes pastāvēšana ir fakta jautājums, kas strīdus gadījumā jāpierāda personai, kas uz to atsaucas.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja vadlīnijās tiek skaidrots: lai varētu pieņemt, ka konkrēta preču zīme ietilpst kādā preču zīmju saimē, visām šīm preču zīmēm jāietver kāds kopīgs elements (komponents), kuram jābūt visās zīmēs identiskam vai vismaz ļoti līdzīgam. Nelielas grafiskas kopīgā elementa atšķirības neliedz secināt, ka pastāv preču zīmju saime, ja vien sabiedrība šādas atšķirības varētu uzskatīt par mūsdienīgu vienas un tās pašas produktu līnijas prezentēšanas veidu.[3]

Tā, piemēram, Baltic Taxi preču zīmju lietā tiesa konstatēja, ka prasītājam piederošās preču zīmju saimes kopīgais elements ir vārds “Baltic”, kas tiek kombinēts ar aprakstošiem apzīmējumiem (Bike, Miles, u.c.), turklāt preču zīmju saimes zīmes veidotas pēc vienota stila, krāsu salikuma un izkārtojuma. Savukārt strīdā par preču zīmi Rocher tiesa atzinusi, ka apzīmējums FERRERO ir preču zīmju saimes vienojošais un kopīgais elements un norāda uz preču izcelsmi no viena uzņēmuma.[4]

Tiesu praksē preču zīmes saimes jēdziens ir ticis attīstīts saistībā ar preču zīmju salīdzināšanu un sajaukšanas iespējas vērtējumu. Tradicionāli iebilduma lietās vai strīdos par vēlākas preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu preču zīme tiek vizuāli, semantiski un fonētiski salīdzināta ar agrāku preču zīmi, lai noteiktu, vai pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.[5] Tādējādi agrākas preču zīmes īpašniekam ir nodrošināta aizsardzība pret viņa preču zīmes atdarinājumiem vai vienkārši sajaucami līdzīgām vēlākām citu personu preču zīmēm.

Savukārt, gadījumos, kad agrākas preču zīmes veido preču zīmju saimi, papildus ierastajam salīdzināšanas testam, jāņem vērā papildus apsvērumi, kas rodami judikatūras atziņās.

Eiropas Savienības Tiesas praksē par nozīmīgu lietu jautājumā par preču zīmju saimes jēdzienu tiek uzskatīta Bridge v Bainbridge lieta, kur preču zīmju saimi veidoja vairākas preču zīmes ar kopīgu vārdisku elementu “bridge”.[6] Tiesa lietā uzsvēra, ka preču zīmi var reģistrēt tikai individuāli, un no šīs reģistrācijas izrietošā aizsardzība tiek piešķirta tikai individuāli, pat gadījumā, kad vienlaikus ir reģistrētas vairākas preču zīmes, kurām ir kopīgs elements. Tomēr tiesa atzina, ka gadījumos, kad pastāv agrāka preču zīmju saime, nevar aprobežoties tikai ar vienkāršu agrāk reģistrēto un vēlākās preču zīmes salīdzinājumu (salīdzinot preču zīmes tikai tādā veidā, kādā tās ir reģistrētas), bet gan jāņem vērā risks un jāvērtē, vai patērētāji var kļūdaini uzskatīt, ka vēlākā preču zīme veido daļu no pastāvošas preču zīmju saimes.[7]

Proti, ja vēlākā preču zīme veidota pēc tādiem pašiem principiem kā uzņēmuma preču zīmes no jau pastāvošas preču zīmju saimes, patērētāji, sastopoties ar šādu līdzīgu vēlāku zīmi, var uztvert to kā preču zīmes saimes “turpinājumu” un kļūdīties, ka attiecīgās preces nāk no tā paša uzņēmuma, kuram pieder preču zīmju saime. Un būtībā šādas kļūdainas patērētāju uztveres rezultātā vēlākas preču zīmes īpašnieks var gūt labumu un atvieglot savu preču ienākšanu tirgū. Tā, Citigate lietā tiesa norādīja, ka CITI preču zīmju saimes pastāvēšana palielina risku, ka  reģistrācijai pieteiktā preču zīme CITIGATE izmantos preču zīmes CITIBANK reputāciju un ka attiecīgā sabiedrības daļa var nolemt izmantot pieteikuma iesniedzēja pakalpojumus, domājot, ka iesniedzēja preču zīme ir saistīta ar plaši pazīstamo preču zīmi CITIBANK.[8]

Tomēr, lai patērētājiem varētu veidoties priekšstats par kāda apzīmējuma sasaisti ar pastāvošu preču zīmju saimi, nepietiek tikai ar to, ka saimē ietilpstošās preču zīmes ir reģistrētas. Papildus, preču zīmju saimei ir arī jābūt lietotai tirgū, kur patērētāji var preču zīmes redzēt un uztvert tās kā saimi, t.i. kā apliecinājumu preču vai pakalpojumu izcelsmei no tā paša uzņēmuma.[9] Attiecīgi, preču zīmju saimes īpašniekam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka saimi veidojošās preču zīmes tiek izmantotas.[10] Vienlaikus, būtu secināms, ka pierādīšanas apjomam nav jābūt tādam, kas liecina par preču zīmju saimes īpaši augstu atpazīstamības pakāpi tirgū (reputāciju vai plašu pazīstamību).

Senāts, izskatot Baltic Taxi preču zīmju lietu, noteicis skaidrus kritērijus un kārtību, kādā veicams sajaukšanas riska vērtējums gadījumos, kad pastāv preču zīmju saime:

• jāidentificē saimē ietilpstošo preču zīmju kopējais elements un jāizvērtē tā atšķirtspēja (ja elements ir aprakstošs, tas nav piemērots, lai radītu sajaukšanas iespēju);
• jāveic katras apstrīdētās zīmes izvērtējums, salīdzinot to ar preču zīmju sēriju; un
• jāpārbauda, vai apstrīdētajām zīmēm piemīt tādas īpašības, kuras var tās sasaistīt ar šo sēriju, radot patērētājiem maldīgu priekšstatu par apstrīdēto preču zīmju piederību pastāvošajai preču zīmju saimei.[11]

Jāatzīst, ka “patērētāja maldīga priekšstata” konstatējums reti būs balstīts uz tiešiem pierādījumiem par patērētāju reāli dzīvē pastāvošiem kļūdīšanās gadījumiem (kā tas tika konstatēts Baltic Taxi preču zīmju lietā, kur saņemtās patērētāju sūdzības skaidri liecināja par reāli pastāvošu priekšstatu). Tāpēc preču zīmju saimes īpašniekam jāspēj iesniegt pierādījumus par tādu preču zīmju lietojumu, kas liecina par preču zīmju saimes esamību tirgū un atpazīstamību no patērētāju puses.

Kopumā jāsecina, ka preču zīmju saimes izveidošana var sniegt zināmas priekšrocības preču zīmju īpašniekam, nodrošinot plašāku tā preču zīmju aizsardzības apjomu, proti, aizsardzību arī pret tādām vēlākām zīmēm, kuras, pat neesot pašas par sevi sajaucami līdzīgas, tomēr raisa asociācijas ar preču zīmju saimi kopumā.

_____________________________________________________________________

[1] Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 24.maija spriedums lietā Nr. C30759916.

[2] Senāta 2022. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. SKC-7/2022.

[3] Eiropas Savienības preču zīmju pārbaudes pamatnostādnes, C daļa “Iebildumi”, 6. sadaļa, pieejams: https://guidelines.euipo.europa.eu/2214311/1789608/trade-mark-guidelines/chapter-6-other-factors.

[4] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 31.maija spriedums lietā Nr. SKC-19/2016.

[5] Preču zīmju likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts.

[6] Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria SpA.

[7] Turpat, 62., 63. punkts.

[8] Vispārējās tiesas 2012.gada 26.septembra spriedums lietā T-301/09 IG Communications Ltd, 122.punkts.

[9] Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria SpA, 64. punkts.

[10] Eiropas Savienības preču zīmju pārbaudes pamatnostādnes, C daļa “Iebildumi”, 6. sadaļa, pieejams: https://guidelines.euipo.europa.eu/2214311/1789608/trade-mark-guidelines/chapter-6-other-factors.

[11] Senāta 2022. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. SKC-7/2022, 11.2.2.punkts.

Raksts publicēts i-žurnālā iTiesības.