No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!
Šobrīd katram valdes loceklim ir jāizvērtē sava uzņēmuma darbība, klienti un riski, lai nejauši nenonāktu konfliktā ar likumu.
Līdzīgā situācijā var nokļūt jebkurš, kas, profesionālu vai personīgu interešu vadīts, iesaistās darījumos ar embargo precēm vai personām, kuras atrodas sankciju sarakstos. Arī Latvijā paredzēti kriminālsodi par Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citu organizāciju (bet ne ASV) sankciju vai embargo režīma pārkāpšanu.
No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kura grozījumus Saeima pieņēma šī gada 13.jūnija sēdē. Likuma 13.1 pantā uzdots pienākums grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Likumā minētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem jāievēro arī ASV sankcijas.
Bet ko darīt uzņēmumam, kam nav likuma 13.1 pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Vai ASV sankcijas jāievēro arī tad, ja nav jāievieš iekšējās kontroles sistēma un kriminālsods par šīs sistēmas neieviešanu nedraud?
Katrīnes Pļaviņas, VILGERTS regulēto nozaru prakses vadītājas, zvērināta advokātes rakstu žurnālam iFinanses lasi ŠEIT
Jūlijs 31, 2019
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
