News

Regulējuma mērķis

Grozījumi Komerclikumā paredz akcionāru atklātības un akciju reģistrācijas procedūru uzlabojumus nodrošinot lielāku pārredzamību uzņēmējdarbībā, stiprinot uzņēmumu tiesisko vidi un veicinot labāku uzņēmējdarbības praksi. Grozījumi stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā un informācija par akcionāriem kļūst publiski pieejama, līdzīgi kā par SIA dalībniekiem.

Informācija par akcionāriem būs publiski pieejama Uzņēmumu reģistra informācijas kanālos. Turklāt ir svarīgi, ka šie grozījumi ietver arī akciju veidu pārmaiņas, pārsaucot vārda akcijas par reģistrējamajām un uzrādītāja akcijas par dematerializētajām akcijām.

Grozījumos ņemts vērā Satversmes tiesas lēmums par akcionāru informācijas publisko pieejamību un norāda uz turpmāko procesu Uzņēmumu reģistrā.

Akcionāru reģistrēšanas procesa apraksts “pa soļiem” ir pieejams Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Iepriekšējā situācija

Pirms grozījumiem Komerclikumā, AS bija noteikts pienākums līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegt Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas akcijas, saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Akcionāru reģistram bija jābūt pilnīgi aizpildītam, ietverot visas likumā prasītās ziņas par akcionāriem, piemēram, vārds, uzvārds, personas kods un sasniedzamības adrese. Nepilnīgas informācijas gadījumā Uzņēmumu reģistrs atteicās pieņemt reģistru, un sabiedrībai draudēja izslēgšana no komercreģistra, ja tā neiesniedza nepieciešamos dokumentus.

2024.gada 30.maijā pieņemto grozījumu Komerclikumā nepieciešamība

Attiecīgi tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu iespēju AS iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, t.i., akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Tādējādi AS var iesniegt Uzņēmumu reģistrā tās rīcībā esošo nepilnīgo informāciju.

Iepriekšējā likumprojektā bija konstatētas attiecīgās 2 problēmas:

• Līdz 2024.gada 9.maijam, iepriekš minētās likuma prasības ir izpildījušas ap 27% AS (245) no 900 AS (dati uz 30.05.2024). Līdz ar to pārējām sabiedrībām pastāv risks tikt izslēgtām no komercreģistra.
• Ir konstatētas situācijas, kad AS rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru. Šāda situācija var būt izveidojusies no sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, akciju privatizācijas laikā, kad sākotnējā reģistrā nebija jānorāda akcionāra adrese. Ja sabiedrībai trūkst ziņu par akcionāru, tad šī pienākuma neizpildes rezultātā sabiedrībai draud izslēgšana no komercreģistra.

Informācijas trūkuma līmeņi

Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, sniegti attiecīgie risinājumi. Tika nodalīti dažādi ziņu trūkuma līmeņi: (i) trūkst nebūtiskas ziņas par akcionāru (piemēram, nav zināma akcionāra sasniedzamības adrese), (ii) trūkst būtiskas ziņas par akcionāru (nav zināms akcionāra vārds, uzvārds un/vai personas kods) un (iii) akcionārs nav zināms (vispār nav pieejamas nekādas ziņas). Visos šajos gadījumos sabiedrībai akcionāru reģistrā ir jāieraksta visas ziņas, kuras ir tās rīcībā.

Ierobežojumi akcionāriem

Visos iepriekš minētajos gadījumos akcionāru reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā. Nebūtisku ziņu par akcionāru trūkums nerada akcionāram nekādas tiesiskas sekas. Savukārt, ja akcionāru reģistrā nav ierakstītas būtiskas ziņas par akcionāru, tad likumprojekts noteic ierobežojumus attiecīgajam akcionāram. Piemēram, ja akcionārs nav pilnvērtīgi identificējams, tad līdz brīdim, kad akcionāru reģistrā tiek ierakstītas pilnīgas ziņas par viņu, akcionāram tiek noteikti šādi ierobežojumi: akcionārs nevar pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām viņam piederošās akcijas, akcionārs nevar izlietot balsstiesības un akcionāram netiek izmaksātas dividendes.

Šie ierobežojumi arī tiek piemēroti, ja kāds no akcionāriem vispār nav zināms. Turklāt papildus AS tiek noteikts pienākums sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma, vēršoties tiesā ar lūgumu uzaicinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 38. nodaļa) dzēst īpašuma tiesības uz akcijām, kuru piederība nav zināma. Akcijas, īpašuma tiesības uz kurām tiek dzēstas, pāriet AS un sabiedrībai ar tām jārīkojas tādā kārtībā, kāda Komerclikumā ir noteikta rīcībai ar savām akcijām.

Ja akcionārs, iepazīstoties ar Uzņēmumu reģistrā iesniegto akcionāru reģistru, konstatē, ka par viņu nav norādītas visas ziņas vai arī norādītas neprecīzas ziņas, akcionāram jāvēršas sabiedrībā un jālūdz ziņas precizēt. Strīdu gadījumā starp akcionāru un sabiedrību par ierakstītajām ziņām, jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Šāda pati kārtība ir piemērojama arī situācijā, ja persona uzskata un var ticami pierādīt, ka akcijas, kurām akcionāru reģistrā nav norādīta piederība, pieder šai personai. Šādā gadījumā persona var vērsties tiesā par juridiskā fakta konstatēšanu un īpašuma tiesību uz akcijām atzīšanu. Pamatojoties uz tiesas nolēmumu, persona ir ierakstāma akcionāru reģistrā un jaunais akcionāru reģistra nodalījums iesniedzams Uzņēmumu reģistrā.

Papildus, ja līdz 2024. gada 31. decembrim akcionāru reģistrā nav ierakstīta neviena no būtiskajām ziņām, sabiedrība no 2025. gada 1. janvāra iesniedz tiesā pieteikumu par uzaicinājuma izdarīšanu un īpašuma tiesību uz akcijām dzēšanu.

Akcionāru ziņu iesniegšanas termiņa pagarinājums

Ar grozījumiem arī tiek mainīts termiņš, kādā AS ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistra nodalījums vai ziņas par depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas akcijas. Šis termiņš tiek pārlikts no 2024.gada 30.jūnija uz 2024.gada 30.septembri.

Grozījumu ietekme

Grozījumi pozitīvi ietekmēs AS un to akcionārus, jo ļaus tām iesniegt nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, tādējādi izvairoties no likvidācijas riska. Iepriekš, ja AS nespēja sniegt pilnīgu akcionāru reģistru, tai draudēja izslēgšana no komercreģistra, kas būtiski ietekmēja uzņēmuma darbību un tā turpmāko pastāvēšanu. Tagad sabiedrības varēs iesniegt reģistru ar nepilnīgu informāciju, norādot tās ziņas, kuras ir to rīcībā, piemēram, akcionāra vārdu un uzvārdu, pat ja trūkst personas koda vai saziņas adreses. Šī elastība ļauj uzņēmumiem pielāgoties reālajai situācijai, kurā ne vienmēr ir pieejamas visas nepieciešamās ziņas par akcionāriem, piemēram, sakarā ar vēsturiskām datu nepilnībām vai citiem ārējiem apstākļiem. Turklāt, akcionāriem, par kuriem nav pieejamas būtiskās ziņas, tiks noteikti ierobežojumi, piemēram, tiesības piedalīties balsošanā un saņemt dividendes, līdz pilnīgas ziņas tiks sniegtas. Šie grozījumi palīdzēs saglabāt uzņēmumu darbību, nodrošinot, ka uzņēmumi var turpināt funkcionēt, kamēr tiek veikti pasākumi, lai iegūtu un aktualizētu visu nepieciešamo informāciju par akcionāriem.

Lūdzu sazināties ar VILGERTS korporatīvās prakses vadītāju Reini Sokolovu par Komerclikuma grozījumiem, kā arī par sabiedrības un akcionāru tiesībām un pienākumiem.